“…jo Viņš pats ir sacījis: Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu, – tā ka mēs droši varam sacīt: Tas Kungs ir mans palīgs, es nebīšos! Ko cilvēks man darīs?” (Ebrejiem 13:5-6).
Vai mēs drosmīgi sakām, ka Tas Kungs ir mūsu Palīgs? Lūk kā mums ir jārunā.
“Tūlīt, visi aizlūdziet par mani, man ir sajūta, ka Kungs mani ir atstājis” – raud kāda nabaga māsa. “Es nezinu, vai es pastāvēšu, vai nē. Ceru, ka jā. Aizlūdziet, lai es palieku uzticīga līdz beigām”.
Šādas ir pazīstamas lūgšanas lūgšanu sapulcēs. Bet ne jau to Dievs mums ir pavēlējis runāt!
Pārāk daudz cilvēku drosmīgi saka: “Es esmu sakauts. Es esmu zaudējis. Velns mani ir sasaistījis”. Bet nekur Bībelē nav teikts, lai mēs drosmīgi runātu šādas lietas.
Dievs teica: “Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu, – tā ka mēs droši varam sacīt: Tas Kungs ir mans palīgs”.
Pārstāsim runāt nepareizus vārdus un sāksim runāt pareizus vārdus. Sakiet, ka Kungs ir jūsu Palīgs. Sakiet, ka Kungs ir jūsu Dziedinātājs. Sakiet, ka Kungs ir paņēmis uz Sevi jūsu vājības un slimības. Turpiniet runāt pareizas lietas. Turpiniet ticēt tam, kas ir Vārdā.
Nepareiza domāšana, nepareiza ticība un nepareiza runāšana atnesīs tev sakāvi. Velns nevar tevi uzvarēt, jo Jēzus jau ir uzvarējis velnu tavā vietā. Velns nenes tev sakāvi; tu pats nes sakāvi sev. Bet ja velns arī tevi sakauj, tad tas ir tāpēc, ka tu to atļauj. Tu piekrīti viņam.
Dievs mums ir devis Savu Vārdu, lai vadītu mūs pie pareizas pārliecības. Ja mūsu domāšana ir pareiza un mūsu pārliecība ir pareiza, tad arī mūsu sarunas būs pareizas.
“Tas Kungs ir mans Palīgs”. “Tas Kungs ir mans Stiprums”.
Kenets Heigins
