Liecība – neatņemama ticības dzīves sastāvdaļa, ieskaitot jūsu liecību par to, kas jūs esat Viņā, Kristū. Ja jūs gribat nostiprināties ticībā, tad pastāvīgi runājiet, ko Kungs dara priekš jums. Jo vairāk jūs par to runāsiet, jo reālāks Viņš priekš jums kļūs. Jo mazāk jūs runājat par to, jo mazāk reāls Viņš priekš jums kļūst.
Ticība ir līdzīga mīlestībai: tā ir no sirds, no gara. Un kā mīlestība, tā dzīvo un rod prieku pastāvīgā tās apliecināšanā. Patiesībā, jo vairāk vīrs un sieva apliecina savu mīlestību viens otram, jo lielāka aug viņu mīlestība.
Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties uz Jēzus dzīvi, jūs ieraudzīsiet, ka Viņa publiskā kalpošana no sākuma un līdz tam brīdim, kad Viņš tika sūtīts pie Krusta, Viņš pastāvīgi apliecināja, kas Viņš ir un Savas dzīves nozīmi.
Piemēram, Viņš teica: “Es esmu izgājis no Tēva un nācis pasaulē: tagad Es atkal atstāju pasauli un aizeimu pie Tēva” (Jāņa 16:28). Tā ir četrkārtīga apliecināšana. Tā sedz Viņa dzīvi no Iemiesošanās brīža, līdz Paņemšanas brīdim debesīs.
Viena no spēcīgākajām Jēzus apliecināšanām bija: “…Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu…” (Jāņa 14:9). Cik spēcīgs apliecinājums: “Ja jūs gribat ieraudzīt Tēvu, paskatieties uz Mani!” Jāņa evaņģēlijā 12:45-46 ir rakstīts: “Un, kas Mani redz, redz To, kas Mani sūtījis. Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā”.
“Jā, kāds varētu teikt. – Tas taču ir Jēzus”.
Es zinu. Un Bībele mums māca, ka Jēzus mums ir atstājis piemēru, kuram mums ir jāseko, jāiet pa Viņa pēdām. Jums pastāvīgi ir jāapliecina, kas jūs esat. O nē, ne kas jūs esat fiziskajā pasaulē – Džona dēls vai meita, kurš dzīvo uz tādas ielas – bet kas jūs esat saskaņā ar Dieva Vārdu. Tā ir šī apliecināšana, pie kuras mums ir stingri jāturas (Ebrejiem 4:14).
Kenets Heigins
