Kad 1929. gadā sākās lielā depresija, Leiks bija Spokenā. Viņam bija jauns Fords. Daži viņa ģimenes locekļi uztraucās par to, ko iesākt, sakot, ka viss būs jāsamazina un jāpārdod arī mašīna. Bet Leiks teica: “Nē! Mēs nesamazināsim mūsu budžetu. Mēs iesim uz priekšu, mēs būsim vēl spēcīgāki. Cilvēki skatās uz mums, un, ja mēs parādīsim, ka mēs baidāmies vai šaubāmies, cilvēki to sajutīs. Tas pāries uz viņiem. Mums ir jāparāda, ka mēs uzticamies Dievam. Mēs neko nesamazināsim, bet turpināsim darīt vairāk, turpināsim virzīties uz priekšu, iekarosim jaunas teritorijas garā.” Ja jūs paļaujaties uz ekonomiku un apstākļiem, kas ir jums apkārt, tad šī pasaule un tās sistēma ir jūsu dievs. Bet jums ir jāizlemj, ka Kungs ir jūsu Dievs. Viņš parūpēsies par jums, neskatoties uz to, kas notiek ar ekonomiku un pasauli.
Ekonomikas jautājumi – galvenais depresijas avots. Cilvēki raizējas, viņi ir bailēs, ka pazaudēs māju, mašīnu, darbu utt. Bet es jums gribu teikt, ja jūs pazaudējāt darbu, Dievs var jums dot darbu, kurš būs vēl labāks par iepriekšējo. Bet ticiet Viņam. Bet kamēr jūs meklējat darbu, Dievs parūpēsies par jums. Virzieties uz priekšu, nedariet neko baiļu un nemiera vadīti!
Reizēm mēs pat lūdzam baiļu vadīti. Bet Dievs neatbild uz baiļu pilnām lūgšanām, bet gan uz ticības lūgšanām.
Pieņemiet lēmumu, ka virzīsieties uz priekšu! Pieņemiet lēmumu, ka Dievs ir jūsu Dievs un ka Viņš parūpēsies par jums. Ticiet Viņam! Uzticieties Viņam! Pieņemiet šo lēmumu tagad un negaidiet līdz brīdim, kad atraisīsies vētra.
Jēzus un mācekļi bija vienādā stāvoklī vētras laikā. Jēzus vispār gulēja. Mācekļi tā pārbijās, ka pamodināja Jēzu un pārmeta, ka Viņam nerūp, kas notiks ar viņiem. Bet Jēzus viņiem pārmeta par viņu neticību. Jēzus piecēlās un pavēlēja vētrai apklust! Viņi bija pārsteigti, ka stihija pakļaujas Viņam, bet Viņš bija pārsteigts par viņu neticību un to, ka viņi nelietoja spēku paši un neteica: “Vētra – apklusti!” Šeit laivā ir dzīvā Dieva Dēls! Viņš atpūšas! Un Viņš mums teica pārcelties uz otru krastu, nevis nokļūt dzelmē, lai noslīktu. Tāpēc vētra – apklusti. Tagad! Miers!” Mācekļi neattīstīja ticību uz Dievu. Viņi vienkārši paļāvās uz faktu, ka Jēzus būs ar viņiem un parūpēsies par visu. Līdzīgi mūsdienu kristiešiem, kuri pārmet Dievam par to, ka Viņu neuztrauc to stāvoklis, ka Viņš nerūpējās par tiem. Un ja vien viņi Viņam uzdotu jautājumu, kāpēc Viņš par tiem nerūpējas, tad dzirdētu tos pašus vārdus: “Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticība?”. Ticīgajam viss ir iespējams! Ar Dievu viss ir iespējams! Jūs piecelsieties, jūs pavēlēsiet “kalnam” pārcelties, jūs pavēlēsiet vētrai apklust. Viņš tiem neteiks: “Mans nabadziņš, nelaimīgais! Pagaidi, Es Pats par visu parūpēšos!” Viņš nesaka, ka visu izdarīs mūsu vietā, bet tieši pretēji. Viņš gaida, ka jūs darīsiet, strādāsiet Viņa labā. Jēzus saka, ejiet un dariet to Manā vārdā: “Izdzeniet ļaunos garus, izdziediniet slimos, ņemiet ar kailām rokām čūskas, uzlieciet rokas slimajiem. Jums ir jāiemācās ticēt tam, ka Viņš jūs izsūta Savā vietā, tāpēc ejiet un uzvedieties tā, kā Viņš Pats uzvestos. Runājiet, kā Viņš, nevis kā Pēteris vai Toms, bet gan kā Jēzus.
Karijs Bleiks