Kaut arī šī privilēģija piederēja vienīgi priesteriem Izraēlā, mēs zinām, ka viņiem bija brīva pieeja vietai, kur mājoja Dievs. Viņiem tur bija jāatrodas pastāvīgi. Kā Dieva nama locekļi viņi ēda upurējamās maizes un daļu no pienestajiem upuriem. Patiesam izraēlietim nebija augstāka privilēģija, kāda bija šī. Tas ir izpausts Psalmos 65:5 “Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj Sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos. Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Tava nama, ar Tavas svētnīcas svētumu!”
Tieši pateicoties Dieva klātbūtnei templī, ticīgie tajās dienās tiecās uz Dieva namu ar spēcīgu vēlēšanos. Viņi teica: “…Kad es nokļūšu tur, kur es varēšu parādīties Dieva vaiga priekšā?” (Psalmi 42:3) Viņi saprata kaut ko no šīs garīgās privilēģijas “tuvoties Dievam”. Tā viņiem bija Viņa mīlestības, sadraudzības, aizsardzības un svētību baudīšana. Viņi iesaucās: “Cik liela ir Tava žēlastība, ko Tu glabā tiem, kas Tevi bīstas… Tu viņus pasargi Sava vaiga svētumā ļaunu cilvēku priekšā, paglāb viņus Savā namā no nesaticīgām mēlēm.” (Psalmi 31:20-21)
Jēzus Kristus dārgās asinis atvēra ceļu ticīgajam Dieva klātbūtnei un sadraudzībai ar Viņu – tā ir dziļa garīgā realitāte. Tas, kurš zina asins pilno spēku, ir piegājis tik tuvu, ka var vienmēr dzīvot tiešā Dieva klātbūtnē un baudīt tās neizsakāmās svētības, kuras tur atrodas. Dieva bērns tur atrod pārliecību Dieva mīlestībai, tas piedzīvo to uz sevis un bauda to… Pats Dievs to dod viņam. Viņš dzīvo ik dienas draudzībā un sadraudzībā ar Dievu. Esot Debesu Tēta dēls vai meita, tas pilnīgā brīvībā dara zināmas Savam Tēvam savas domas un vēlēšanās. Šajā sadraudzībā tam ir viss, kas ir vajadzīgs; tam vairs nevajag nekādus citus labumus. Viņa dvēsele paliek pilnīgā mierā, jo Dievs ir ar viņu. Tas saņem visu nepieciešamo mācību un virzienu. Dieva acis vienmēr ir vērstas uz viņu, un Dievs vada viņu. Sadraudzībā ar Dievu viņš ir spējīgs sadzirdēt pašus maigākos Svētā Gara čukstus. Viņš mācās saprast sava Tēva gribu un sekot tai. Viņa spēks pastāvīgi pieaug, jo Dievs ir viņa spēks, un Dievs vienmēr ir ar viņu.
Sadraudzība ar Dievu rada brīnišķīgu ietekmi uz Dieva bērna dzīvi un viņa raksturu. Dieva klātbūtne piepilda viņu ar pazemību, bijību un svētām tieksmēm. Sadraudzība ar Dievu viņā rada dievbijīgu sirdi. Skatoties uz Dieva tēlu, tas mainās tādā pašā līdzībā.
Jūs esat Jaunās Derības bērni, vai tad jums nav tūkstošiem reižu vairāk iemeslu tagad tā runāt, kad priekškars ir pārplīsis un ceļš ir atvērts nebeidzamai dzīvei Dieva svētajā tuvumā? Lai šī augstā privilēģija pamodina jūsu vēlēšanās. Sarunājieties ar Dievu, dzīvojiet ar Viņu, bet Viņš ar jums. Lai mums kļūst neiespējami dzīvot kaut kā savādāk! Tā arī ir patiesā kristieša dzīve.
Endrju Murejs
