Vai esat kādreiz redzējuši salauztu sievieti? To nav iespējams noteikt pēc viņas apģērba vai frizūras. Par to nevar spriest pēc viņas rases piederības vai pēc viņas universitātes saņemto diplomu daudzuma. Pievērsiet uzmanību uz nemanāmajām rētu pēdām zem viņas meikapa, uz tukšo, mirušo skatienu, kuru nespēj atdzīvināt ne acu zīmulis, ne acu ēnas. Paskatieties uz smaidu, kurš pazūd no viņas sejas pārāk ātri, vai uz sāpju pilno skatienu, kas ir vērsts pagātnē, kura ir pārāk šausmīga, lai to aprakstītu un pārāk bēdīga, lai spētu to aizmirst. Jūs esat kādreiz redzējuši tukšumu sievietes acīs, kura ir redzējusi elles uguni un apdedzinājusies ar tādām lietām, par kurām viņai nepietiek drosmes izstāstīt? Viņa bieži slēpj savu bezpalīdzību aiz dusmām. Viņa ietin sevi cietsirdīgumā – tā viņai liekas vienīgā aizsardzība. Viņa – kā saplaisājusi vāze, kura nesatur dzīvi un zaudē mīlestību. Viņai ir grūti uzturēt attiecības. Tās izslīd caur viņas pirkstiem, kā smiltis, ja saspiež roku pārāk cieši.
Salauztām sievietēm ir grūti uzturēt attiecības. Viņas vienmēr meklē kādu, kurš varētu nest viņu sāpju nastu. Vienīgais vīrietis no visiem man zināmajiem, kurš grib nest citu sāpes, – tas ir Jēzus. Visi pārējie izsmeļ spēkus, nogurst un aizbēg. No pārāk lielas kravas tiek salauzti rati. Ja jūs uzliksiet cilvēkiem pārāk lielas nastas, viņi jūs pievils. Problēmas nepievelk nevienu, izņemot To, Kurš tās risina. Viņu sauc Jēzus, un Viņš jūs pazīst. Jebkurš cits vīrietis meklē veselu sievieti. Tā ir kaut kāda likteņa ironija, bet pat salauzts vīrietis vēlas būt kopā ar veselu sievieti. Viņš tiecas no viņas saņemt to, kas nav viņam pašam. Jā, divējādie mīlestības standarti ir netaisnīgi, bet tā ir patiesība. Tāds vīrietis meklē sievieti, kura varēs veikt ieguldījumu viņa dzīvē. Bieži salauzta sieviete stājas attiecībās, meklējot kādu, kurš glābs viņu, vai, vismaz, pierādīs, ka viņš tāds nav, kā visi pārējie vīrieši viņas pagātnē. Bet kuram gribas sākt attiecības konkurējot ar šiem rēgiem? Vīriešiem ir nepieciešamas attiecības ar jums, nevis ar jūsu bijušajiem puišiem. Pirms jūs izpostīsiet vēl vienas attiecības, es jūs lūdzu, apstājieties uz minūti pie akas un ļaujiet Jēzum Kristum jūs atbrīvot no jūsu rēgiem! Pretējā gadījumā jums būs grūti atrast cilvēku, kurš varēs aizpildīt jūsu tukšumu.
Jēzus pie akas satika tieši šādu sievieti (Jāņa 4:13-26). Viņai bija daudz saistības, un tikšanās brīdī ar Jēzu viņa dzīvoja ar vīrieti ārlaulībā. Protams, Jēzus varēja taisnīgi nokritizēt visus viņas vīriešus par to, ka viņi izmantoja šo sievieti, cietsirdīgi izturējās pret viņu un liedza cieņu. Bet Viņš neapstājas uz apvainojumiem, kuri nekad neatnes dziedināšanu, bet jautā sievietei par viņas iekšējām slāpēm. Viņš netērēja laiku nosodot par puišiem – līdzvaininiekiem, kuri uzkrita uz viņas dzīves, kā siseņi uz kviešu lauka. Nē, Viņš zināja, ka viņi vien bija simptomi, bet problēma slēpās viņā pašā. Viņam bija skaidrs, ka zem visām savām saistībām un attiecībām viņa bija salauzta, slāpstoša sieviete, kas izmisīgi gribēja padzerties tādu ūdeni, kas mazinātu viņas slāpes. Nevis miesas slāpes, bet gan dvēseles. Jēzus viņas problēmu nosauc par slāpēm, kuras apmierināt var tikai Viņš. Ja jūs neturat dzīvi, ja mīlestība izslīd caur jūsu pirkstiem, jums ir jāatļauj Kristum izdziedināt jūsu sirds šķembas. Tad Viņš varēs jums dot ūdeni, kurš veldzēs jūsu slāpes. Vai tad nebūtu skaisti stāties attiecībās, neizjūtot tik milzīgas alkas pēc mīlestības, kuras dēļ jūs nevarat uzticēties savām izjūtām? Kad jūs tik stipri nealkstat mīlestības, jūs esat gatavas pieņemt labākos lēmumus.
T.D.Džeiks
