1.Vecās Derības domāšanas veids vienmēr gaida, ka Dievs tevi uzrunās caur citu cilvēku. Vecajā Derībā parasti pravietis runā Dieva vārdā.
2.Cilvēks ar Vecās Derības domāšanas veidu vienmēr centīsies nopelnīt Dieva svētības, tā vietā, lai pieņemtu ticībā, ka mēs visi esam saņēmuši no Dieva pēc žēlastības.
Ievērojiet: cilvēks ar Vecās Derības domāšanas veidu vienmēr apgalvos, ka viss ir dots, pateicoties žēlastībai, bet viņa rīcība parāda, kam viņš tic patiesībā.
Cilvēks ar Vecās Derības domāšanu vienmēr baidās, ka Dievs uz viņu par kaut ko sadusmosies, ja viņš pārkāps kaut ko mazu. Tāpēc viņš vienmēr baidās kaut ko darīt. Viņš vienmēr gaida atļauju no kāda. (Vairākums sludinātāju ir Vecās Derības cilvēki, tāpēc viņu mācība skan: neko nedariet bez atļaujas vai arī jūs tiksiet sodīti!) Lielākoties atļaujām, par kurām viņi runā, ir jānāk no tribīnes vai no draudzes vadības, nevis no Dieva. Tādi sludinātāji/kalpotāji tiecas uz pastāvīgu kontroli, tā vietā, lai iemācītu un palaistu cilvēkus kalpošanā.
Vairākums cilvēku gaida telefona zvanu no Dieva, kad viņi jau ir saņēmuši vēstuli no Viņa.
Daudzi gaida no Dieva instrukciju, ko darīt un kad darīt, nesaprotot, ka Dievs jau ir pateicis, ko darīt un ir iedevis lielisku paraugu, kā to darīt. Uzņēmumam vismazāk ir vajadzīgs darbinieks, kuram pastāvīgi ir jāsaka, kas viņas ir jādara. Daudz vērtīgāks ir darbinieks, kurš atrod, kas ir jādara vēl pirms tam, kad viņam par to tiek pateikts. Kaut kādas specifiskas norādes mums tiks dotas, kad mēs būsim KUSTĪBĀ, nevis pirms tam. Ja jautājums, kā to izdarīt, būtu bijis tik svarīgs, tad Dievs būtu devis specifisku instrukciju. Dievs darbojas pēc laba menedžmenta principa. Viņš uzdod uzdevumu, kas ir jāizdara, bet to, kā to izdarīt, Viņš uztic mums.
Karijs Bleiks
