Laulības noslēpums balstās uz savstarpēju veltīšanos. Vīram un sievai ir pilnībā jāveltī sevi viens otram fiziski, emocionāli un, neapšaubāmi – garā. Šis karkass ļaus pārim vienotībā nostāties pret ļauniem spēkiem, kas to cenšas sašķelt.
Ko tieši es domāju ar vārdu veltīties?
Paskatīsimies vēstules efeziešiem 5. nodaļā. Tur ir mīļākā Rakstu vieta daudziem vīriešiem – kristiešiem, jo tā liek sievietēm pakļauties saviem vīriem. Vairākums vīriešu mīl klausīties sprediķos par šo tēmu; viņiem sagādā apmierinājumu bakstīt savas sievas ar šo pantu, un tie pieprasa no viņām pilnīgu paklausību.
Taču šādi vīrieši nelasa tālāk. Taču divdesmit piektais pants saka, ka vīriem ir jāmīl savas sievas tā, kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi un nodevies viņas labā.
Padomājiet par to!
Ja vīrs mīl savu sievu ar tādu pašu mīlestību, ar kādu Jēzus mīl draudzi, viņam ir jābūt gatavam upurēt savas egoistiskās vēlēšanās.
Kāda ir Jēzus mīlestība pret Savu draudzi?
Viņš nomira par mums. Viņš atdeva savu ķermeni par Savu draudzi! Jēzu piesita krustā Viņa pašaizliedzīgās mīlestības dēļ pret tevi!
Tagad padomā, kā tev vajadzētu mīlēt savu sievu? Vai vīra mīlestībai ir jāpieprasa, lai sieva pakļautos jebkādai viņa kaprīzei?
Vai tā Jēzus mīlēja draudzi?
Nē.
Upurējoša mīlestība – nav egoistiska. Tā ir mīlestība, kas dod. Dievs aicina vīrus mīlēt savas sievas ar tādu mīlestību.
Es saprotu, ka upurējoša mīlestība šodien nav populāra. Daudziem cilvēkiem, visbiežāk vīriešiem, pašaizliedzība neiet pie sirds. Mēs dodam priekšroku tūlītējam apmierinājumam.
Ja kāds grib picu, viņš to pasūta pa telefonu, un tai ir jātiek piegādātai trīsdesmit minūšu laikā, savādāk nāksies picu atdot bez samaksas. Ja sieviete vēlas gredzenu ar briljantu, viņa pasūta to ar vīra kredītkarti, lai saņemtu to jau nākamajā dienā.
Jā, mēs dzīvojam tādā kultūras vidē, kura var graut sapratni par upurējošu mīlestību. Bet tieši šādu veltīšanos Kungs pieprasa no vīriešiem-kristiešiem.
Lesters Samrels
