Kamēr Jona runāja, katrs viņa vārds bija kā āmura sitiens. Es biju satriekts par savu grēku. Man bija kauns ne tikai par to, kā domāju par viņu, bet vēl vairāk kauns palika, ka es izsmēju Jonu par tām pašām lietām, kuras pats darīju. Lai arī es izmisīgi centos stāvēt, mani ceļi saļodzījās un es nokritu uz sava vaiga. Viņa vārdi bija kā pātagas sitieni, bet tajā pat laikā, sāpes bija ilgi gaidītas. Es zināju, ka man vajadzīgs to dzirdēt, un es negribēju, lai Jona pārtrauktu mani mācīt, kamēr visi mani ļaunie ceļi netiktu atstāti. Atbrīvojošais vārdu spēks bija liels, un tas bija daudz spēcīgāks, kā jebkas cits. Tajos bija spēks, kas padarīja jebkuru pašattaisnojumu neiespējamu. Tie pārvarēja jebkuru barjeru un ielauzās taisni manā sirdī. Kad es gulēju pie zemes, es jutos, it kā es būtu uz operāciju galda.
Tad Lats teica: “Daudzi ticīgie krīt Dieva klātbūtnē, vieglprātīgi un bezjēdzīgi, bet draudzēm ir jākrīt no tā paša spēka, kas saplosīja tevi – tiesāšanas spēka. Ja tu krīti, kad nevari nostāvēt, tad tavas krišanas rezultāts būs tava pastāvēšana patiesībā”.
Es vēl joprojām negribēju kustēties. Es negribēju neko darīt, kamēr skaidri sapratu to, ko teica Jona. Es negribēju, lai tiesāšana aizietu, kamēr nebija pabeigusi savu darbu. Likās, ka viņi to saprata, par cik kādu laiku klusēja, bet pēc tam Lats turpināja: “Jonam bija pats lielākais sludināšanas svaidījums, kas tika dots cilvēkam. Kad viņš sludināja, bez brīnumiem un zīmēm, viena no visnetikumīgākajām pilsētām, kāda jebkad ir bijusi, nožēloja savus grēkus. Ja Jona būtu sludinājis Sodomā, šī pilsēta būtu palikusi vēl līdz šai dienai. Jonas sludināšanas spēks – tā ir zīme. Kad viņš pamodās un tika izstumts no vaļa, viņš saņēma šo spēku. Šis sludināšanas spēks tiks dots draudzei pēdējās dienās. Tas – notiesāšanas spēks, kuru Dievs gaida, lai dotu Savai draudzei. Kad zvērs to izstums, pat lielākā daļa ļaundaru klausīsies tās vārdos. Tā – Jonas zīme, kas tiek dota draudzei. To vārdiem, kuri piedzīvojuši augšāmcelšanos no dziļumiem, būs spēks.
Es biju apstulbis. Bet arī tad, es biju nolēmis skriet pie Dieva un neattālināties no viņa, tāpēc pagriezos, lai paskatītos tieši uz Gudrību.
“Kungs, es tāpat varu atkrist tajā, kas tuvojas! Es esmu vainīgs visās šajās lietās. Es redzēju tik daudz Tavas godības, taču krītu lamatās un novirzos, kas mani attur no tuvošanās Tev. Lūdzu palīdzi man tajā. Man izmisīgi ir vajadzīga Tava gudrība, bet man arī vajadzīga Tava žēlastība. Lūdzu sūti žēlastību un palīdzi mums, pirms Tu sāc tiesāt tā, kā mēs esam to pelnījuši. Es lūdzu par krusta žēlastību”.
Gudrība atbildēja: “Tu saņemsi žēlastību, jo lūdzi to. Es tev došu vairāk laika. Mana žēlastība pret tevi – laiks. Bet šajā reizē izmanto to gudri, jo drīz tas vairs nebūs. Ir tuvu laiks, kad Es vairs nevaru kavēties. Katru dienu, kurā Es aizturu Savu tiesu – tā ir mīlestība un žēlastība. Ievēro to un izmanto gudri.
Priekš Manis vienmēr ir labāk izrādīt žēlastību, nekā sodīt, bet gals ir tuvu. Tumsa pieaug un lielo bēdu laiks ir tuvu. Ja tu neizmantosi laiku, kuru Es dodu, atnākošās bēdas tevi sasniegs. Ja tu gudri izmantosi šo laiku, tu visu pārvarēsi un uzvarēsi. Ir viena īpašība, kas bija visiem uzvarētājiem visos laikos – viņi netērēja veltīgi savu laiku! Savā žēlastībā, Es tevi brīdinu. Brīdini arī Manus ļaudis, kuri ir zem Manas labvēlības un žēlastības, ka Es ilgi neļaušu noniecināt Manu žēlastību. Manā žēlastībā un labvēlībā tie tiks Manis sodīti. Brīdini, lai tie nepacietina savas sirdis, bet lai nožēlo grēkus un vēršas pie Manis.
Riks Džoiners

Kamēr Jona runāja, katrs viņa vārds bija kā āmura sitiens. Es biju satriekts par savu grēku. Man bija kauns ne tikai par to, kā domāju par viņu, bet vēl vairāk kauns palika, ka es izsmēju Jonu par tām pašām lietām, kuras pats darīju. Lai arī es izmisīgi centos stāvēt, mani ceļi saļodzījās un es nokritu uz sava vaiga. Viņa vārdi bija kā pātagas sitieni, bet tajā pat laikā, sāpes bija ilgi gaidītas. Es zināju, ka man vajadzīgs to dzirdēt, un es negribēju, lai Jona pārtrauktu mani mācīt, kamēr visi mani ļaunie ceļi netiktu atstāti. Atbrīvojošais vārdu spēks bija liels, un tas bija daudz spēcīgāks, kā jebkas cits. Tajos bija spēks, kas padarīja jebkuru pašattaisnojumu neiespējamu. Tie pārvarēja jebkuru barjeru un ielauzās taisni manā sirdī. Kad es gulēju pie zemes, es jutos, it kā es būtu uz operāciju galda.
Tad Lats teica: “Daudzi ticīgie krīt Dieva klātbūtnē, vieglprātīgi un bezjēdzīgi, bet draudzēm ir jākrīt no tā paša spēka, kas saplosīja tevi – tiesāšanas spēka. Ja tu krīti, kad nevari nostāvēt, tad tavas krišanas rezultāts būs tava pastāvēšana patiesībā”.
Es vēl joprojām negribēju kustēties. Es negribēju neko darīt, kamēr skaidri sapratu to, ko teica Jona. Es negribēju, lai tiesāšana aizietu, kamēr nebija pabeigusi savu darbu. Likās, ka viņi to saprata, par cik kādu laiku klusēja, bet pēc tam Lats turpināja: “Jonam bija pats lielākais sludināšanas svaidījums, kas tika dots cilvēkam. Kad viņš sludināja, bez brīnumiem un zīmēm, viena no visnetikumīgākajām pilsētām, kāda jebkad ir bijusi, nožēloja savus grēkus. Ja Jona būtu sludinājis Sodomā, šī pilsēta būtu palikusi vēl līdz šai dienai. Jonas sludināšanas spēks – tā ir zīme. Kad viņš pamodās un tika izstumts no vaļa, viņš saņēma šo spēku. Šis sludināšanas spēks tiks dots draudzei pēdējās dienās. Tas – notiesāšanas spēks, kuru Dievs gaida, lai dotu Savai draudzei. Kad zvērs to izstums, pat lielākā daļa ļaundaru klausīsies tās vārdos. Tā – Jonas zīme, kas tiek dota draudzei. To vārdiem, kuri piedzīvojuši augšāmcelšanos no dziļumiem, būs spēks.
Es biju apstulbis. Bet arī tad, es biju nolēmis skriet pie Dieva un neattālināties no viņa, tāpēc pagriezos, lai paskatītos tieši uz Gudrību.
“Kungs, es tāpat varu atkrist tajā, kas tuvojas! Es esmu vainīgs visās šajās lietās. Es redzēju tik daudz Tavas godības, taču krītu lamatās un novirzos, kas mani attur no tuvošanās Tev. Lūdzu palīdzi man tajā. Man izmisīgi ir vajadzīga Tava gudrība, bet man arī vajadzīga Tava žēlastība. Lūdzu sūti žēlastību un palīdzi mums, pirms Tu sāc tiesāt tā, kā mēs esam to pelnījuši. Es lūdzu par krusta žēlastību”.
Gudrība atbildēja: “Tu saņemsi žēlastību, jo lūdzi to. Es tev došu vairāk laika. Mana žēlastība pret tevi – laiks. Bet šajā reizē izmanto to gudri, jo drīz tas vairs nebūs. Ir tuvu laiks, kad Es vairs nevaru kavēties. Katru dienu, kurā Es aizturu Savu tiesu – tā ir mīlestība un žēlastība. Ievēro to un izmanto gudri.
Priekš Manis vienmēr ir labāk izrādīt žēlastību, nekā sodīt, bet gals ir tuvu. Tumsa pieaug un lielo bēdu laiks ir tuvu. Ja tu neizmantosi laiku, kuru Es dodu, atnākošās bēdas tevi sasniegs. Ja tu gudri izmantosi šo laiku, tu visu pārvarēsi un uzvarēsi. Ir viena īpašība, kas bija visiem uzvarētājiem visos laikos – viņi netērēja veltīgi savu laiku! Savā žēlastībā, Es tevi brīdinu. Brīdini arī Manus ļaudis, kuri ir zem Manas labvēlības un žēlastības, ka Es ilgi neļaušu noniecināt Manu žēlastību. Manā žēlastībā un labvēlībā tie tiks Manis sodīti. Brīdini, lai tie nepacietina savas sirdis, bet lai nožēlo grēkus un vēršas pie Manis.
Riks Džoiners

Leave a comment