Kad es biju kristīts Svētajā Garā, Dievs man kaut ko parādīja par Ādamu un Ievu, kad viņi sagrēkoja un tika izdzīti no paradīzes. Pie vārtiem tika nolikts liesmojošs zobens, nāves zobens, gadījumā, ja viņi mēģinātu ienākt. Bet kad es tiku kristīts Svētajā Garā, Dievs iedēstīja manī Dzīvības Koku, bet liesmojošo zobenu atstāja ārpusē, lai nelaistu velnu man klāt un lai es varētu visu laiku ēst mūžīgo maizi. Tā ir dzīvība ķermenī, kas ir nonākusi ideālā vietā priekš tādas dzīves, no kuras nevar atdalīt neko. Tā aug neticami, nebeidzami; apbrīnai par debesīm ar to ir kāds sakars. Vienā mirklī tā aizies, pametīs ķermeni. Kas tas tāds ir? Kam mūs ir jāatdala? Tur, starp apspiestajiem, jūs atradīsiet visnobriedušākos, vissvētākos, vistīrākos, cilvēkus ar vistīrākajiem nodomiem, piepildītus ar debesu mieru, – visas šīs īpašības darbojas mūsu labā. Pārbaudījumi tevi paceļ, ciešanas jums dod jūtību un redzi, bet Dievs liek mums uzvarēt. Tas, kas ir tevī, ir lielāks par visiem tumsas spēkiem.
Lai kas jums notiktu, ja jūs esat uzticami Viņam, mīlošā Dieva roka ir pār jums, tāpēc jūs nezaudēsiet savu mantojumu. Katrs pārbaudījums – tā ir dzīvība, un katra nasta – spēka pieaugums. Dievs darbosies. “Kas vēl apsūdzēs Dieva izredzētos?…” (Romiešiem 8:33). Cilvēki apsūdzēs, bet tas neko nemaina. Dievs ir par mums. “Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl” (1.Korintiešiem 2:9). Bet mūsos to atklāj Gars. “Nevienam ierocim, kas vērsts pret tevi, neizdosies tevi pieveikt…” (Jesajas 54:17). Iepazīsti gudrības un lielā mērķa roku, kura ir pār tevi. Slavē Dievu nelaimēs un vajāšanās, lai Dieva Gars var izpausties. Esi disciplinēts! Esi precīzs! Steidzies uz dziļumu un augstumu, uz platumu un garumu! Ticība – tā ir uzvara, cerība mūsos, tas ir prieks. Miers, kas ir augstāks pār ikvienu saprašanu. Tā zināšanas, ka miesa kļūst vājāka Vārda attīrošajā klātbūtnē.
Tas Kungs gan paceļ, gan izmaina, gan darbojas mūsu miesā un dvēselē līdz tam brīdim, kad Viņš varēs pateikt: “…tev nekur nav nekādas vainas” (Augstā dziesma 4:7). Jā, mums blakus staigā apspiestība, posts un bēdas. Taču ir paaugstināšanas un pārmaiņu vieta – tur, kur darbojas Dievs ar Svētā Gara palīdzību.
Dievs ir izstiepis roku – apsedzis mūs ar Savas mīlestības apsegu un ved mūs tuvāk un tuvāk pie Savas žēlastības avota, kamēr mūsu sirdis nedreb un nepadodas, nepievēršas Kungam tādā veidā, ka katru mirkli redzēsim to debesu vietu, kur Viņš satiek mūs, pastiepj mums pretī rokas un saka: “Redzi Manu seju – paskaties uz Mani!” Paskaties, ar cik lielu mīlestību Kungs tevi mīl, lai vestu tevi pie dzīvā ūdens avota.
Pakļaujies! Ļauj sevi vest! Un ļauj, lai Dievs būtu pagodināts!
Smits Viglsforts
