2018. gada 4. maija rītā es gatavojos sludināt kalpotājiem konferencē Nigērijas pilsētā Lagosā par tēmu “Ietekme kalpošanā”. Gatavošanās procesā es dzirdēju, kā Kungs man teica: “Ietekmei ir pastāvīgi jāpalielinās.”
Tajā laikā es domāju par kalpotājiem, kuri atbrauca uz konferenci, un pārsvarā tie bija pilna laika kalpotāji. Bet es sapratu, ka paziņojums, kuru man deva Kungs, skāra ne tikai tos. Tas bija piemērojams katram jaunpiedzimušajam Dieva bērnam.
Neatkarīgi no tā, ar ko mēs nodarbojamies šajā dabīgajā pasaulē kā ticīgie, mēs esam aicināti kalpošanai. Mēs visi esam aicināti ietekmēt šo pasauli Dievam, un šai ietekmei ir jāaug – neatkarīgi no tā, vai mēs kalpojam aiz tribīnes, mājās, savā rajonā, skolā, darba vietā vai vēl kaut kur.
Šodien ir nepietiekama tā ietekme, kuru caur mums varēja redzēt piecus gadus atpakaļ. Dievs ir “pieauguma jeb pavairošanās” Dievs. Viņš vēlas, lai mūsu garīgā ietekme pieaugtu, lai mēs ar katru gadu izpaustu arvien lielāku spiedienu uz tumsas spēkiem. Lai mūsu kalpošanas ietekme uz cilvēku dvēselēm (viņu prātu, gribu un emocijām) un uz viņu fizisko veselību turpinātu pieaugt… Dienu no dienas, mēnesi aiz mēneša nākamo trīsdesmit, četrdesmit, piecdesmit, sešdesmit vai septiņdesmit gadus.
Kāds varētu teikt: “Bet man ir 50 gadi. Lai mana ietekme turpinātu pieaugt nākamo septiņdesmit gadu laikā, man nāksies nodzīvot līdz 120 gadiem.”
Lieliski! No Dieva skatu punkta, tas ir normāls mūža garums. Viņš teica 1.Mozus grāmatā 6:3: “Viņa mūžs lai ir simts divdesmit gadi”, un Viņš šo skaitli nekad nav mainījis. Tas ir Viņa ilgmūžības standarts Bībelē.
2. Mozus 23. nodaļā viņš teica: “…Es novērsīšu visas tavas slimības….Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu.” (25-26.pants) Šeit Viņš domā dzīves ilgumu – 120 gadi. Psalmos 91:16, kur Viņš runā par ticīgo, kurš mājo Visuaugstākā patvērumā, Viņš teica: “Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu.” Arī šeit Viņš runā par 120 gadiem.
Dievam vajag, lai mēs šeit paliktu ilgi. Viņam vajag, lai mēs turpinātu pieaugt mūsu staigāšanā ar Viņu un stiprinātu mūsu garīgo ietekmi.
Kāpēc? Tāpēc, ka tad, ja mēs to izdarīsim, tad tajā laikā, kad mums paliks 120 gadi, mēs staigāsim tādā Dieva spēkā un tādā Dieva dzīvībā, ka cilvēki runās par mums to, ko viņi runāja par Pēteri Apustuļu darbos 4:13, kad uzzināja, ka viņš bija ar Jēzu!
Lūk, kāpēc ir jātic par ilgu dzīvi un ietekmes pieaugumu kalpošanā. Lieta nav tajā, lai nosvinētu pēc iespējas vairāk dzimšanas dienas, vai tajā, lai radītu iespaidu uz cilvēkiem. Būtība ir tajā, lai uz viņiem iespaidu radītu Jēzus. Būtība ir tajā, lai mēs būtu trauki, caur kuriem Dievs varēs lielā mērā pieskarties cilvēku dzīvēm un izpaust Savas Valstības gaismu šajā tumšajā, grēcīgajā pasaulē.
Viens no Bībeles piemēriem, kuru mēs varam izskatīt, ir Daniēla piemērs. Viņš tika saņemts gūstā kā pusaudzis un atvests uz Bābeli, un sagatavots kalpošanai ķēniņam Nebukadnēcaram. Viņš sāka kā parasts kalps, bet ar laiku sāka saņemt vienu paaugstinājumu aiz otra. Viņš tik spilgti spīdēja šajā pasaulīgajā bezdievīgajā vidē, ka gala rezultātā kļuva par augsti cienījamu cilvēku ķēniņa Dārija valdīšanas laikā: “Dārijs nolēma iecelt simts divdesmit apgabalu pārvaldniekus, kas būtu sadalīti pa visu valsti, bet pār tiem trīs priekšniekus, un Daniēls bija viens no tiem trim. Pārvaldniekiem bija jādod priekšniekiem pārskats, lai ķēniņam nebūtu zaudējumu. Daniēls bija pārāks par citiem priekšniekiem un par visiem pārvaldniekiem, tāpēc ka viņā mājoja spēcīgs gars; un ķēniņš bija nodomājis uzticēt viņam pārvaldīt visu valsti. Tad priekšnieki un pārvaldnieki meklēja iemeslu, lai varētu apsūdzēt Daniēlu nolaidībā valsts pārvaldes lietās, bet tie nevarēja nekā nelaba atrast, jo viņš bija uzticams, viņa rīcībā nebija atrodama nolaidība vai noziegums.” (Daniēla 6:1-3)
Padomājiet par to! Daniēls, kurš sākumā bija kalps ķēniņa pagalmā, gala rezultātā kļuva par premjerministru. Viņa ietekme auga līdz tam brīdim, līdz tā skāra visu valsti. Kāpēc tas notika? Kas izcēla viņu citu vidū?
Viņā bija spēcīgāks jeb pārāks gars.
Kenets Koplends
