Reiz es noturēju sapulci Šveicē. Un kad mēs beidzām sapulci un kalpojām visiem slimajiem, mēs izgājām, lai atrastu vēl kādu. Divi jauni vīrieši pienāca pie mums un teica, ka šodien rīta sapulcē bija akls cilvēks, kurš dzirdēja visus sludinātāja vārdus. Bet viņš teica, ka bija pārsteigts, ka par viņu neaizlūdza. Viņi atnāca paziņot, ka šis aklais cilvēks dzirdēja tik daudz, ka atteicās pamest savu vietu, kamēr nespēs redzēt. Es teicu: “Tas ir patiešām ir unikāli. Dievs šodien kaut ko darīs šī cilvēka labā”.
Mēs aizgājām līdz tai vietai. Aklais teica, ka nekad nav redzējis; viņš bija piedzimis akls, bet Vārda dēļ, kas tika sludināts šajā rītā, viņš negrasījās doties mājās līdz tam brīdim, kamēr neredzēs. Ja es kādreiz priecājos, tad tas ir tad, kad man bija pietiekami daudz cilvēki, kuri nebūs apmierināti līdz brīdim, kamēr nesaņems visu, kā dēļ viņi bija atnākuši. Ar lielu prieku es svaidīju viņa acis un uzliku rokas uz viņa acīm, un Dievs nekavējoties atvēra tās.
Tas, kā šis cilvēks reaģēja, bija ļoti savādi. Tur bija elektriskās lampiņas. Sākumā viņš tās saskaitīja; tad viņš saskaitīja mūs. Ak, kas par ekstāzi bija šajā cilvēkā uzreiz pēc tam, kad viņš atguva redzi!. No prieka mēs raudājām, dejojām un kliedzām.
Tad viņš izvilka pulksteni un teica, ka daudzus gadus viņš to taustīja, lai uzzinātu laiku pēc izliektajiem cipariem, bet tagad viņš var uz to paskatīties un pateikt, cik tas rāda. Tad, it kā viņš būtu pamodināts no dziļa miega vai ilga, dīvaina sapņa, viņš piecēlās, pēkšņi apjaušot, ka nekad nav redzējis sava tēva un mātes seju, aizskrēja pie durvīm un izskrēja uz ielas. Vakarā uz mūsu sapulci viņš bija pirmais. Visi viņu pazina kā aklo, un man nācās dot viņam daudz laika, lai izstāstītu par viņa spēju redzēt.
Ak, kas par Glābēju; kas par vietu, kur mēs atrodamies, kurā Viņš var atnākt, lai sazinātos ar mums!
Viņš vēlas pateikt katrai sirdij: “Lūdzu, esi mierā!” – un katram vājam ķermenim: “Esi stiprs!”
Vai jūs grasāties apstāties pusceļā? Vai jūs esat gatavi aiziet līdz galam? Nepadodieties šodien sātana apmānam, bet ticiet Dievam.
Smits Viglsforts
