“Kad viņi azaidu bija turējuši, Jēzus saka Sīmanim Pēterim: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli vairāk nekā šie?” Tas Viņam saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Viņš saka tam: “Gani Manus jērus!” Vēl otru reizi Viņš tam saka: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?” Tas Viņam saka: “Tiešām, Kungs, Tu zini, ka es Tevi mīlu!” Viņš saka tam: “Gani Manas avis!” Trešo reizi Viņš tam saka: “Sīmani, Jāņa dēls, vai tu Mani mīli?” Pēteris noskuma, ka Viņš trešo reizi viņam sacīja: vai tu Mani mīli? – un sacīja Viņam: “Kungs, Tu zini visas lietas, Tu zini, ka es Tevi mīlu.” Jēzus saka: “Gani Manas avis!” (Jāņa 21:15-17).
Pēterim likās, ka viņa sirds tūlīt apstāsies. Reiz viņš uzdrošinājās apgalvot, ka ies cietumā vai pat nāvē ar Jēzu, bet pēc tam mazas kalpones priekšā viņš aizliedza savu Kungu. Tagad, neskatoties uz to, ka viņš zināja, ka mīl Kungu, viņš nevarēja būt pārliecināts tajā, cik stipra ir viņa mīlestība. Tāpēc viņš noskuma un atbildēja mazāk pārliecinoši: “Kungs, Tu zini visas lietas, Tu zini, ka es Tevi mīlu” (Jāņa 21:17).
Noklausoties Pētera pēdējo atbildi, Jēzus sāka atjaunot viņu, sakot: “Patiesi, patiesi Es tev saku: jauns būdams, tu pats jozies un gāji, kur gribēji. Kad tu būsi vecs, tu izstiepsi savas rokas un cits tevi jozīs un vedīs tevi, kur tu negribi.” Bet to Viņš sacīja, norādīdams, kādā nāvē tas Dievu godinās. Un, to teicis, Viņš tam saka: “Seko Man!” (Jāņa 21:18-19).
Par cik Pēteris trīs reizes aizliedza Jēzu, Jēzus viņam uzdeva vienu un to pašu jautājumu trīs reizes, lai Pēteris varētu saprast, ka Jēzus vēl joprojām viņu mīl.
Trīs reizes atbildot uz Jēzus jautājumu, pēkšņi Pēteris sajuta, kā Dievišķā piedošana izdziedināja viņa sāpes. Nasta, kas snauda viņā, viņa sagrautā sirds izdziedinājās, bet visa miesa un dvēsele piedzīvoja jaunu spēku piepildījumu, cerību un pārliecību, ko varēja iedot tikai Dieva Dēls.
Kā jūs domājat, vai ir kaut viens cilvēks, kurš nav piedzīvojis ciešanas? Bet kā ar jums? Vai jūs turpināt dzīvot ar daudzums neizdziedinātām rētām jūsu sirdī? Cik ilgi esat nolēmuši ar tām dzīvot, kad ir laba iespēja atnest tās Jēzum, lai saņemtu dziedināšanu?
Atcerieties, ka slēptās, aizmirstās rētas var sākt asiņot jūsu ģimenes attiecībās, darbā vai attiecībās ar draugiem. Klusēt un neiznest tās gaismā – tā nav izeja no situācijas. Klusēšana sevī nes spēku iznīcināt jūtīgumu, ticību, mīlestību un cerību. Rētas vai vainas sajūta, kas ieslēgtas mūsu atmiņā, neliks mūs mierā līdz tam brīdim, kamēr mēs tās neatnesīsim lūgšanā Jēzum. Mēs varam turpināt sevi pārliecināt, ka mūsu slimīgās atmiņas ir izzudušas, bet tā nav patiesība. Neizdziedinātās sfēras mūsu dzīvē vēlāk var atnest lielus prāta un psihiskos traucējumus. Mums nevajadzētu tās slēpt, bet ļaut Dievam attīrīt un izdziedināt mūsu prātu no sāpēm.
Dāvids Jongi Čo