Bībelē ir minēti daudz finansiālās un materiālās pārpilnības apsolījumi. Bet bieži vien mēs dzirdam tikai par uzplaukuma negatīvo pusi.
“Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība” (1.Timoteja 6:10).
“Kas mīl naudu, tam nekad nepietiek naudas” (Salamans mācītājs 5:9).
“Cik grūti ir ieiet Debesu Valstībā tiem, kuri cer uz bagātību” (Marka 10:24).
Bagātais jauneklis noraidīja Jēzu un bija apbēdināts, jo bija ļoti bagāts (Lūkas 18:23).
“Kas palaižas uz savu bagātību, tas ies bojā” (Salamana pamācības 11:28).
“Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā” (1.Timotejam 6:9).
“… bagātības viltība nomāc vārdu…” (Mateja 13:22).
Šīs Rakstu vietas norāda uz uzplaukuma negatīvo pusi, un šiem brīdinājumiem ir jāpievērš uzmanība.
Tam, lai skatītos uz naudu tā, kā uz to skatās Dievs, mums ir jāsaprot, ka pati nauda nav ļauna. Ļaunuma sakne – mantas kārība, vai mīlestība uz naudu.
Dievs nav ieplānojis saviem bērniem dzīvi nabadzībā, bet Viņš negrib, lai mēs ar savu sirdi tiektos tikai pēc zemes labumiem (Kolosiešiem 3:1-2; 1.Jāņa 2:15-17).
Dievs mūs pastāvīgi brīdina nepaļauties uz bagātību, un ja tā pavairojas, nepiesiet tai savu sirdi. Lūk kāpēc Jēzus uzsvēra, cik grūti ir tiem, kuri savu cerību liek uz savu bagātību, ieiet Dieva Valstībā. Mēs esam aicināti paļauties uz Dievu.
Ja jūs paļaujaties uz bagātību, tad neuzskatāt par vajadzību paļauties uz Dievu. Iemantojot bagātību, jūsu perspektīva kļūst par izkropļotu viltus drošības sajūtu, kura viegli var izzust.
Jēzus teica cilvēkam, kurš krāja sev dārgumus, bet nekļuva bagāts Dievā: “Tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis?” (Lūkas 12:20).
Ir jāatzīst, ka finansiālā svētība ir pamudinājusi kādus cilvēkus novērsties no Dieva. Tikai tāpēc, ka daži atstāj ticību, paļaujoties uz savu bagātību, mums nevajadzētu atteikties no dāsnās Dieva apgādes, kuru Viņš sūta mums Savas mīlestības vadīts.
T.L.Osborns
