Mana māte Betija Samrela bija sieviete, kas valdīja. Bailēm nebija vietas viņas dzīvē, bet es viņu vēroju piecdesmit gadu garumā. Kad virs viņas savilkās nelabvēlīgi apstākļi, viņa zināja, ka ir jāiztur. Manai mātei bija uzticība Vārdam un pārliecība, ka Dievs izpildīs Savus apsolījumus. Viņa dzīvoja uzvarētājas dzīvi.
Valdīšana ir pieejama katram ticīgajam. Izvēle ir tava. Vai tu izlemsi būt uzvarošs Kristū! Daudzi atsakās īstenot varu, kura tiem ir Dieva dota caur Jēzu Kristu. Viņi baidās iznākt priekšā un kļūt par savas dzīves saimniekiem visās sfērās.
Velns dod priekšroku uzbrukt tavai valdīšanai ar baiļu palīdzību šādās jomās:
BAILES NO PĀRMAIŅĀM
Tas, kurš atsakās no pārmaiņām, ātri noveco. Bailes no darba maiņas, pārcelšanās, jaunu draugu uzrašanās bieži iznīcina varas spēku. Daudzi būtu varējuši uzplaukt, ja nebūtu baidījušies no pārmaiņām.
BAILES CILVĒKU PRIEKŠĀ
Likt mums baidīties no cilvēkiem – velna triks. Nehemijas ienaidnieki centās viņu iebiedēt. Nehemija atbildēja saviem ienaidniekiem: “Vai tāds vīrs kā es lai bēgtu?” (Nehemija 6:11). Nehemija zināja savu varu un tāpēc viņam nebija bailes. Reizēm cilvēki baidās no sava priekšnieka tā pārākuma un stingro prasību dēļ. Citi baidās atzīties saviem kaimiņiem par savām attiecībām ar Jēzu. Dievs teica Savam pravietim Jeremijam: “Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!” (Jeremijas 1:8). Mums nav jābaidās no cilvēkiem.
BAILES NO NEZINĀMĀ
Cilvēkam nekad nebūs vara, ja viņš baidīsies no nezināmā. Dievs valda pār nezināmo, un Viņa radošā enerģija ir varenāka par postošiem spēkiem. Noskaidro priekš sevis, ka Kungs ir uzlicis Savas rokas tavai rītdienai un tev nav jābaidās no nezināmā. Ceturtā Mozus grāmatā 13 nodaļā divpadsmit izlūki bija izsūtīti uz Palestīnu izlūkot apsolīto zemi. Desmit no tiem atgriezās ar to, kā Bībele to sauc “nelabu slavu”: “…un patiesi – tur tek piens un medus, un šie ir tās zemes augļi. Tikai stipra gan ir tā tauta, kas tanī zemē dzīvo, un pilsētas ir stipri nocietinātas un ļoti lielas…” (4.Mozus 13:27-28). Viņi vēl ziņoja Mozum par milžiem: “un tur mēs arī esam redzējuši milžus, Anaka dēlus, no milžu cilts; mēs bijām savās acīs kā siseņi, un tādi paši mēs bijām arī viņu acīs” (4.Mozus 13:33).
Izraēla tauta noticēja apjukušajiem izlūkiem, pavisam aizmirstot, kā Dievs viņus izveda no Ēģiptes: nevis ar izraēliešu spējām, bet ar Sava spēka palīdzību. Aizmirsa viņi par zīmēm tuksnesī un atteicās iegūt īpašumā to, kas jau viņiem piederēja. Nācās viņiem pagriezties uz Sinajas tuksnesi un četrdesmit gadus klīst pa pa zemi, kur nebija ūdens, kamēr nomira. Neviens no pieaugušajiem, kuri bija inficējušies ar bailēm no izlūku teiktā, nesasniedza apsolīto zemi.
Kungs teica: ” Šī ir jūsu valsts”.
Velns teica: “Bet jūs esat tādi maziņi, tādi vāji, tādas niecības”.
Izraēlieši noticēja citiem vārdiem, un bailes no nezināmā neļāva tiem saņemt Dieva dāvanu.
Lesters Samrels
