Tikai tici, un tu saņemsi svētības un laimi. Ja tu caur ticību saņēmi izlīgšanu ar Dievu, glābšanu no grēka lāsta un nosodījuma šausmām, tad staigā Dieva priekšā, kā paklausīgs Viņa bērns, un vērsies pie Viņa bērnišķīgā vienkāršumā, kā pie sava uzticamā Tēva.
Kad tālāk vairs neredzam, tad ir pienācis laiks dzīvot ticībā. Jo vairāk grūtības, jo stiprāka ticība. Ticība ir bezdarbībā, kamēr mums nav par ko cīnīties. Tur, kur daba ir nogurusi no darba, tur labi sāk darboties ticība. Tikai Dieva bērni var ar svētību domāt par šādiem vārdiem: “Jo, ja ir dedzīga vēlēšanās dot, tad tiek pieņemts tas, kas ir, bet netiek prasīts tas, kā nav” (2.Korintiešiem 8:12, jaunais tulkojums). Paļaujies tikai uz Dievu un uztici Viņam visu: dvēseli, miesu, ģimeni, darbu, draudzes dzīvi un savu dzīvi pasaulē. Lai kāds arī būtu tavs stāvoklis pasaulē vai draudzē, ja tu pilnībā sevi nodod tikai Dieva rokās, tu nepaliksi bez svētībām. Tava sirds būs piepildīta ar mieru un prieku un tu varēsi kalpot Dievam ar lielu uzticību.
Dieva Bērni! Lai ko jūs nedarītu, lai jūsu galvenais mērķis ir Dieva pagodināšana. Mēs saņemam priekš mūsu iekšējā cilvēka tik daudz svētības, cik mēs savā dzīvē pagodinām Dievu. Lūgšanās mums ir jāskatās, lai tās būtu Dievam par godu un mums par labu. Lūgšanā ir vajadzīga ne tikai izturība, bet arī bērnišķīga uzticēšanās Dieva apsolījumiem, lai saņemtu to, ko lūdzam.
Daudzi cieš no pastāvīgas lūgšanas trūkuma. Nav pacietības sagaidīt, kamēr saņemsi to, ko lūdzi.
Kā Dieva bērni, mēs esam aicināti strādāt Kristus vīna dārzā. Tāpēc strādāsim tā, it kā visi panākumi būtu atkarīgi no mūsu pūlēm. Bet pēc tam noliksim malā jebkādu cerību uz sevi, bet ar bērnišķīgu ticību un lūgšanu gaidīsim panākumus no Dieva.
Jebkura panākuma noslēpums ir sekojošs: strādā cik vien vari, bet nepaļaujies uz SAVĀM pūlēm.
Džordžs Mullers
