Es nekad neesmu lūdzis ne par vienu epilepsijas gadījumu, kurš nebūtu izdziedinājies. Mums ir 100% panākumu dažās slimībās un 94-97% citās slimībās. Ārzemēs mēs lūdzam ar panākumiem 95-97% dziedināšanas gadījumu. Ir dažas slimības, kuru dziedināšanu mēs redzam uzreiz. Citas izdziedinās pakāpeniski. Man nepatīk pakāpeniska dziedināšana. Protams, es to pieņemu, bet dodu priekšroku redzēt acumirklīgu dziedināšanu.
Lūgšanas laikā jums ir jāaizmirst par cilvēkiem, par kuriem jūs lūdzat un šajā laikā jums ir jāaizmirst par Dievu. Kad atnāk krīze, tas nav laiks lūgšanai. Kad atnāk problēma nesagatavotiem cilvēkiem, tā kļūst par krīzi, bet sagatavotiem cilvēkiem tā kļūst par iespēju. Ja jūs laicīgi sagatavosieties, tad priekš jums tā būs iespēja.
Piemēram, jūs staigājat pa veikalu un pēkšņi pie izejas jums līdzās nokrīt miris cilvēks.
Draudze rīkojas tā: cilvēku ved uz morgu, ticīgais gavē un lūdz 3 dienas un kad viņš ir gatavs, viņš iet un lūdz par augšāmcelšanos. Tādā veidā draudze gaida krīzi un pēc tam sāk gatavoties.
Bet ja mēs paskatāmies uz armiju, mēs redzam, ka kājnieki un karavīri katru dienu trenējas tā, it kā rīt būs karš. Un kad atnāk karš, neviens nejautā, cik drīz varēs sūtīt karotāju uz kaujas vietu. Neviens nesaka, ka vajag 30 nedēļas, lai sagatavotos. Ir jādzīvo gatavībā!
Karijs Bleiks
