Tagad katram no mums bija zobens ar nosaukumu “Dieva Vārds” un tāpat arī bultas ar dažādu Bībeles patiesību nosaukumiem. Mēs gribējām sākt šaut, bet nezinājām, kā to izdarīt tā, lai netrāpītu kristiešiem, uz kuriem bija uzsēdušies dēmoni. Tad mēs pieņēmām lēmumu: ja trāpīsim šiem kristiešiem ar Patiesību, viņi pamodīsies un nometīs no sevis apspiedējus. Un tā, es izšāvu dažas bultas; to pašu izdarīja arī citi. Gandrīz visas šīs bultas trāpīja kristiešiem, bet, kad tās ietriecās viņos, tie nebūt nepamodās un nekrita kā ievainoties, bet kļuva nikni, un dēmoni, kas jāja uz viņiem, pieauga aizvien lielākos apmēros.
Tas visus nepatīkami pārsteidza, un mēs jau sākām baidīties, ka šajā kaujā vispār nav iespējams uzvarēt. Tomēr bijām pārliecināti, ka ar Ticību, Cerību un Mīlestību mēs katrā ziņā varēsim nosargāt savu paša pozīciju. Mums līdzās parādījās vēl viens eņģelis, – Gudrība, un novirzīja mūs pie kalna aizmugurē. No šī kalna mums vajadzēja vadīt kauju.
Šis kalns, cik tālu varēja redzēt, sastāvēja no dažādiem līmeņiem vai pakāpēm. Katrs nākamais pakāpiens kļuva šaurāks un uz tā bija grūtāk nostāvēt. Katram kāpņu pakāpienam bija konkrēts Bībeles patiesības nosaukums. Pie paša kalna pamata pakāpieniem bija doti nosaukumi no pamatpatiesībām, tādām kā, piemēram “Glābšana”, “Svēttapšana”, “Lūgšana”, “Ticība” un tā tālāk. Augstākie pakāpieni bija nosaukti dziļāko Bībeles patiesību vārdos. Jo augstāk mēs kāpām, jo lielāki kļuva mūsu zobeni un vairogi un jo neiespējamāk ienaidniekam bija mūs aizskart.
TRAĢISKĀ KĻŪDA
Daži no tiem, kas stāvēja uz zemākiem pakāpieniem, sāka vākt ienaidnieka bultas un šāva tās atpakaļ. Tā bija milzīga kļūda. Dēmoni viegli izgrozīja bultas, un tās trāpīja tieši kristiešiem. Kad kristieti ievainoja kāda no bultām – Apvainojums vai Apmelojumi, pie viņa pielidoja Rūgtuma vai Dusmu dēmons un nosēdās uz šīs bultas, izkārnīdams savu indi uz šo kristieti. Ja vēl pievienojās klāt kādi divi – trīs citi dēmoni pie tiem dēmoniem, kas šim kristietim jau bija, tad cilvēkam, uz kura tie sēdēja, mainījās izskats, – tas kļuva līdzīgs šiem dēmoniem.
Mēs varējām redzēt, kā tas notiek, jo atradāmies augstāk. Tie, kas atradās uz zemākiem pakāpieniem un lietoja ienaidnieka bultas, to nevarēja redzēt.
Puse no mums nolēma turpināt kāpt augšā, bet otra puse atgriezās atpakaļ uz zemākiem pakāpieniem, lai izstāstītu šiem kristiešiem, kuri atradās lejā, kas notiek. Visi norunāja turpināt virzīties augstāk neapstājoties, izņemot tikai dažus, kas apzināti iekārtojās palikt uz katra pakāpiena, lai aplīdzētu citiem cīnītājiem rāpties augšā.
Riks Džoiners
