Taču Kristus nevēlas būt vienīgais sātana uzvarētājs. Viņš grib, lai mēs dalītu uzvaru ar Viņu un Viņa augļiem. Paklausieties šos brīnišķīgos vārdus no 2.Korintiešiem 2:14 “Paldies Dievam, kas mūs visur (vienmēr no krievu val.) vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās”.
Padomājiet, ko nozīmē “vienmēr” un “visās malās”. Aizdomājieties par to. Tas neatstāj ne laiku, ne vietu sakāvei. Dievs vienmēr mums dod svinēt uzvaru Kristū jebkurā vietā.
Vārds “svinēt uzvaru” oriģinālā burtiski nozīmē “triumfēt”. Romas impērijā vārdam “triumfs” bija skaidra un oficiāla nozīme. Ja romiešu ģenerālim bija nozīmīgas uzvaras attālās valstīs, pievienojot to zemes Romas impērijai, vai arī uzvarot bīstamus ienaidniekus, tad senāts varēja pieņemt lēmumu pagodināt šo ģenerāli ar triumfu, pēc viņa atgriešanās Romā. Tas bija visaugstākais gods, kāds varēja tikt izrādīts romiešu ģenerālim. Parasti triumfs tika nodots šādi: ģenerāli aizveda ar ratiem, kuros bija iejūgti divi balti zirgi, un viņš tika vadāts pa Romas ielām, kamēr visi pilsētnieki aplaudēja viņam, stāvot ielas malās, pa kurām viņš braukāja. Aiz ratiem svinīgi tika vestas komandiera militārās trofejas un citas liecības par viņa uzvarām. Piemēram, ja zemē, kurā viņš karoja, bija retas savvaļas dzīvnieku sugas (piemēram, tīģeri vai ziloņi), tad no turienes viņš uz Romu atveda pāris indivīdus un veda tos aiz ratiem. Aiz dzīvniekiem veda ķēniņus un karavadoņus, kas bija gūstekņi. Tos veda kaunā, saistītus ķēdēs. Un gājienu pabeidza karagūstekņu rindas. Tas viss simbolizēja un demonstrēja Romas pilsoņiem viņu komandiera militārās uzvaras.
Tieši to arī bija domājis Pāvils, runājot par Kristus triumfu. Garīgajā pasaulē notika atklāta Kristus uzvaras demonstrācija (triumfs). Pats Kristus ratu priekšā, bet aiz Viņa apskatei ir izlikti visi ļaunuma spēki, kurus Viņš ir satriecis. Aiz ratiem seko sagūstītās sātana varas un visi spēki, kas grib kaitēt Dievam un mums.
Pāvils teica: “Paldies Dievam, kas mūs vienmēr vada Kristus uzvaras gājienā…”. Kur tad šī triumfa laikā atrodamies mēs? Daži kristieši iedomājas, it kā viņi būtu ieslodzītie un visa visuma acu priekšā viņi ķēdēs tiek vesti aiz Uzvarētāja ratiem, bet šī vieta ir ienaidniekiem. Nē, mūsu vieta nav tur, mēs tāpat atrodamies ratos. Ziniet, kā tur nokļūt? Es jums varētu šo lielo noslēpumu izteikt vienā vienkāršā vārdā: ticībā. Jums vien ir jātic. Jūs nespēsiet to nopelnīt; jūs nespēsiet to izlūgt; jums ir tikai jātic tam. Pateicoties Dievam, Kurš vienmēr ļauj mums piedalīties Kristus triumfā. Lai kur arī mēs neietu, mēs esam šīs uzvaras dalībnieki, un viss visums tiek pakārtots mūsu ceļam, aplaudējot tam, ko izdarīja Jēzus.
Dereks Prinss
