Domāju, nav grūti saprast Dieva mīlestību. Mēs cenšamies darīt to pašu attiecībā uz saviem bērniem. Piemēram, mēs tiem iesakām turēties pa gabalu no ielu kompānijām ne tā dēļ, lai parādītu bērniem savu varu. Mūs uzstādām noteikumus ne tā dēļ, lai ierobežotu viņu tiesības un atvieglotu sev dzīvi. Mēs cenšamies viņus pasargāt no briesmām, lai viņi dzīvotu šajā zemē ilgi un laimīgi (Efeziešiem 6:1-4).
Mēs mīlam savus bērnus. Tāpēc mums ir patīkami darīt labu priekš viņiem. Daudzi no mums vēlētos pietiekami daudz līdzekļu, lai uzdāvinātu bērnam jaunu mašīnu, kad viņš vai viņa iegūs tiesības, vai jaunu māju, kad bērniem būs sava ģimene. Tomēr mēs to nedarītu, ja nebūtu pārliecināti tajā, ka mūsu dāvana viņiem nāks par labu.
Ja bērnam trūkst saprāta un viņš nav gatavs būt uzmanīgs uz ceļa, jūs nedāvināsiet viņam sporta mašīnu, baidoties, ka viņš sakropļos sevi un citus. Taču ja bērns lieto spirtotos dzērienus, jums vispār negribēsies viņam pirkt mašīnu. Vecāki ievieš visus šos ierobežojumus, lai ar savu gudrību pasargātu bērnu no problēmām. Viņi to nedara sevis dēļ, bet bērna dēļ. Vecāki pieprasa paklausību no bērna puses tā dēļ, lai dotu viņam kaut ko labu.
Saskaņā ar Psalmu 103:13, Dievs tāpat rīkojas attiecībā pret mums: “Kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas”. Viņš vēlas, lai mēs, Viņa jaunpiedzimušie bērni, būtu veiksmīgi it visā. Dievs nemēģina mūs turēt zem papēža un nepiespiež mūs pielūgt un pakļauties Viņam. Dievs pieliek visas pūles, lai ieliktu mūs tajā vietā, kur Viņš, nebaidoties par mūsu dzīvību, var apdāvināt mūs ar savām brīnišķīgajām svētībām.
Turklāt, Bībele mums atklāj, ka Dieva vēlme mūs svētīt krietni pārsniedz mūsu vēlmes svētīt savus bērnus. Mateja evaņģēlijā 7:11 ir teikts: “Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?”.
Glorija Koplenda
