Vairākas dienas es biju dziļā depresijā. Viss izskatījās tik drūms. Pat cilvēku balsis mani kaitināja, un jebkurš šķērslis tam, ko es gribēju darīt, radīja sašutumu manī. Es domāju pašu sliktāko par katru cilvēku, un man bija jācīnās, lai noturētu melnās domas, kuras manī uzradās attiecībā pret viņiem. Es jutos, it kā dienu no dienas slīdētu un slīdētu arvien dziļāk ellē. Visbeidzot, es saucu uz Dievu un gandrīz nekavējoties es nostājos šo pašu durvju priekšā kopā ar Gudrību, kas stāvēja man blakus.
“Kungs, piedod. Es pilnībā izslīdēju no Tavas klātbūtnes, kā man pat liekas, ellē”.
“Visa pasaule vēl joprojām atrodas ļaunā varā, – atbildēja Viņš, – un tu katru dienu staigā pa elles malu. Pa vidu ir dzīvības ceļš. Dzīvības ceļa abās pusēs ir dziļi grāvji, tāpēc tu nedrīksti novirzīties no šī šaurā ceļa”.
“Es iekritu vienā no grāvjiem un vairs nevaru atrast savu ceļu”.
“Neviens nevar pats atrast savu ceļu no šiem grāvjiem. Sekojot sevis paša ceļiem, tu iekritīsi tajos, un tavs personīgais ceļš nekad neizvedīs tevi no turienes. Es – vienīgais ceļš, kas izved no tiem. Kad tu ciet neveiksmi, netērē veltīgi savu laiku, cenšoties visu aprēķināt, jo tā tu tikai iekritīsi vēl dziļāk purvā. Tikai palūdz pēc palīdzības. Es – jūsu Gans, un vienmēr jums palīdzēšu, kad jūs sauksiet uz Mani”.
“Kungs, es negribu veltīgi tērēt laiku, mēģinot visu aprēķināt, bet es patiešām gribētu saprast, kā es varēju tik ātri krist. Kas man lika novērsties no dzīvības ceļa un iekrist šajā grāvī? Tu esi Gudrība, un es zinu, ka tas ir gudri jautāt to Tev”.
“Ir gudri zināt, kad lūgt pēc sapratnes un tikai pēc tam lūgt pēc palīdzības. Gudrība ir vajadzīga, lai pajautātu. Tikai tad kad tu atrodies Manā klātbūtnē, tu to spēsi saprast. Tava izpratne vienmēr būs izkropļota, kad atrodies depresijā, un tu nekad neieraudzīsi patiesību no šīs vietas. Depresija, mazdūšība – tas ir apmāns, kas nāk no pasaules redzējuma tavā perspektīvā. Patiesība nāk no pasaules redzējuma ar Manām acīm no tās vietas, kur Es esmu pie Tēva labās rokas. Līdzīgi ķerubiem Jesajas 6:3, tie, kas ir Manā klātbūtnē, teiks: Visa zeme Viņa godības pilna!”
Es atcerējos, ka būdams jauns ticīgais, lasīju šo tekstu un faktiski domāju, ka šie ķerubi bija apmānīti. Es nespēju saprast, kā viņi varēja teikt: “Visa zeme Viņa godības pilna!”, kad visa zeme, likās, bija karu, slimību, vardarbību pret bērniem, nodevības un ļaunuma pilna. Tad Kungs runāja uz mani un teica: “Iemesls tam, ka ķerubi saka, ka visa zeme ir Manas godības pilna ir tajā, ka viņi mājo Manā tuvumā. Kad tu esi Manā tuvumā, tu neredzēsi neko citu kā tikai godību”.
“Kungs, es atceros, kad Tu man šo mācīji, bet es to ļoti labi nepiedzīvoju. Es iztērēju lielu daļu savas dzīves laika, vērojot tumšās puses lietas. Es pieņemu, ka esmu pavadījis lielu daļu savas dzīves laika, sēžot vienā no tiem grāvjiem līdzās dzīvības ceļam, nevis ejot pa šo ceļu”.
“Tā ir patiesība, – atbildēja Kungs. – Laiku pa laikam tu piecēlies un veici dažus soļus, bet pēc tam ieslīdēji grāvī no otras puses. Pat šajā gadījumā, tev bija kaut kāds progress, bet tagad tev ir pienācis laiks palikt uz šī ceļa. Tev vairs nav laika, lai veltīgi kristu šajos grāvjos”.
Riks Džoiners
