Es izmisīgi centos uzsūkt katru vārdu, ko šie cilvēki man bija sacījuši. Gudrība nekad man neteica tik daudz uzreiz, es jutu, ka katrs teikums bija kritiski svarīgs, un negribēju kaut ko aizmirst. Es domāju par to, cik labi būtu bijis, ka Viņa vārdi tiktu ierakstīti akmenī, līdzīgi Mozum, un aiznest šos Kunga vārdus Viņa tautai tā, lai nesagrozītu tos. Jau atkal, zinot manas domas, Gudrība atbildēja:
“Ir atšķirība starp Veco un Jauno Derību. Tu pierakstīsi šos vārdus grāmatā, un tie iedvesmos Manu tautu. Bet arī šajā gadījumā, Manu vārdu patiesais spēks var tikt pamanīts tikai tad, kad tie ir ierakstīti Manu ļaužu sirdīs. Dzīvas vēstis (ticīgie) ir daudz varenākas, kā vēstules, kas ir rakstītas uz papīra vai akmens. Par cik tu neraksti Svētos Rakstus, vārdus, kurus tu rakstīsi, tie jau ir tajos. Jebkurā gadījumā, tavas grāmatas būs tādas, kādas Es gribu, lai tās būtu, jo Es esmu sagatavojis tevi šim uzdevumam. Tās nebūs pilnīgas, jo pilnīgs uz zemes nebūs nekas, kamēr Es neatnākšu. Pēc pilnīgā ļaudīm ir jāvēršas pie Manis. Manai tautai ir Grāmata, kuru Es esmu uzrakstījis, un gudrie var ieraudzīt Mani Manos ļaudīs un viņu darbos.
Mans Tēvs Mani sūtīja pasaulē, jo Viņš to iemīlēja, un Es sūtu Savus ļaudis pasaulē, jo Es tāpat esmu pasauli iemīlējis. Es varēju tiesāt pasaule pēc Savas augšāmcelšanās, bet ļāvu pasaulei sekot savam iepriekšējam kursam, lai Mana taisnība tiktu pierādīta un tā spēks, ko Es paveicu pie krusta, tas kļūtu redzams cilvēcē. Es to darīju mīlestības dēļ. Tu esi Manas mīlestības liecinieks. Lūk Mana pavēle tev: mīli Mani un mīli savus tuvākos. Tikai tad tu būsi patiess liecinieks. Pat tad, kad Es tev pavēlu runāt par Manām tiesām, tam jātiek pateiktam mīlestībā.
Katra dzīve ir ierakstīta Manā grāmatā, bet viņu dzīves – grāmata, kas ir visiem lasāma. Pasaules vēsture – tā ir Dieva gudrības bibliotēka. Mana atpirkšana – tā ir Mūsu mīlestības demonstrācija, bet krusts – pati lielākā mīlestība, kādu radība jebkad ir iepazinusi. Pat eņģeļi, kuri stāv Mana Tēva priekšā, tā mīl izpirkšanas stāstu, ka viņi tāpat ilgojas būt ar cilvēkiem. Viņi brīnījās, kad Mēs izveidojām cilvēku pēc Savas līdzības. Viņi bija izbrīnījušies, kad cilvēki izvēlējās ļaunumu, atrodoties Paradīzes vidū, kuru Mēs radījām priekš viņiem. Tagad, pēc izpirkšanas, Dieva bojātais attēls ir atjaunots un ir vēl varenāks cilvēcei. Godība vēl joprojām atrodas māla traukos, kas šo godību dara vieglāk saskatāmu tiem, kam ir acis, lai redzētu.
Jaunā radība ir varenāka par pirmo. Caur Manu jauno radību mēs izveidosim jauno Paradīzi, kas būs varenāka par pirmo. Katrs vīrietis, sieviete vai bērns, kuri ir pieņēmuši Manu atpirkšanu, ir grāmata, kuru rakstu Es, un kas vienmēr ir lasāma. Caur jauno radījumu, Mēs tāpat atjaunojam veco radību, un tā atkal būs Paradīze. Es visu atjaunošu, un viss ļaunais tiks uzvarēts ar labo.
Mana draudze – tā ir grāmata, kuru Es rakstu, un visa pasaule to lasīs. Līdz šim brīdim, pasaule gribēja lasīt grāmatu, kuru bija uzrakstījis ļaunais par Manu draudzi, bet drīz vien Es prezentēšu Savu grāmatu”.
Riks Džoiners