Dievišķā dziedināšana – tā ir garīgā dziedināšana. Ja medicīna dziedina, tad tā dziedina fiziski. “Kristīgā zinātne” izdziedina caur prātu. Bet kad dziedina Dievs, Viņš izdziedina caur garu.
“Tātad, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; vecais ir pagājis; lūk, viss kļuvis jauns” (2.Korintiešiem 5:17).
Mēs saņemam garīgu dziedināšanu vai Dievišķo dziedināšanu, tieši tāpat, kā mēs saņemam jaunpiedzimšanu, kas ir gara atdzimšana.
Kad jūs jaunpiedzimstat, jūsu miesa nepārdzimst, jums paliek tā pati miesa, kura jums bija. Kad Pāvils teica: “Ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums…”, viņš nerunāja par cilvēcisko miesu. Jaunpiedzimšana nekādi neizmaina fizisko dabu. Kad jūs esat glābti, iekšējam cilvēkam ir jāvalda pār fizisko, bet jaunpiedzimst tieši šis iekšējais cilvēks.
Jaunpiedzimšana – tā ir cilvēciskā gara atdzimšana. Jēzus teica: “Kas no miesas ir dzimis, tas ir miesa, bet, kas no Gara ir dzimis, ir gars” (Jāņa 3:6). Mēs uzreiz nevaram pateikt, kas notiek cilvēkam iekšienē, jo tas ir noticis cilvēka garā. Bet ja cilvēks staigā tā gaismā, kas viņam ir, tad ar laiku tas kļūst redzams.
Mēs bieži kļūdāmies, kad mēs redzam, kā cilvēki nāk pie altāra, lūdz, raud, lēkā un apskauj visus, it kā viņi būtu laimīgi. Bet pēc tam viņus vairs neredz. Mēs domājām, ka viņi saņēma kaut ko skaistu no Dieva, bet tie bija tikai emocionāli piedzīvojumi, nevis jaunpiedzimšana.
Mēs esam arī redzējuši, ka pie altāra pēc glābšanas atnāk tādi, kuri ir pilnīgi bez emocijām. Mēs domājām, vai viņi vispār kaut ko saņēma no Dieva. Mēs domājām, ka viņi pavisam nedaudz pabija pie altāra, lai paspētu kaut ko saņemt no Dieva. Taču daudzi no viņiem kļuva veiksmīgi kristieši.
Es pilnīgi noteikti ticu sajūtām, bet tās es lieku pēdējā vietā. Sākumā Dieva Vārds, pēc tam ticība Dieva Vārdam, bet beigās sajūtas. Pārāk daudzi maina kārtību un liek sajūtas pirmajā vietā, ticību savām sajūtām – otrajā, un Dieva Vārdu – pēdējā. Šādi cilvēki nekad nesasniegs panākumus.
Mūsu fiziskās sajūta nekādi nav saistītas ar Bībeli. Dieva Vārds ir patiesība, neatkarīgi no mūsu sajūtām vai apstākļiem: “Tavs vārds, Kungs, stāv nelokāmi debesīs uz mūžīgiem laikiem!” (Psalmi 119:89).
Kenets Heigins