Mēs neesam noraizējušies par dāvanām, bet gan par to, lai darītu to, ko Dievs mums ir teicis darīt – palīdzēt cilvēkiem. Dāvanas ir atkarīgas no Dieva, Viņš ir Dievs un Viņš ir paredzams. Mēs varam paļauties uz Viņu, gaidot, ka Viņš izpaudīs Sevi. Viņš izdarīs to, ko ir teicis. Mūsu ticības daļa – ticēt tam, ka Viņš izdarīs to, ko ir teicis. Kad jūs kaut ko esat piedzīvojis, jūs to var izmantot, pat atkāpjoties no Dieva. Jūs piedzīvojāt Dieva spēku un zināt, ko vēlas Dievs – un Viņš negrib, lai cilvēki slimotu. Jūs vēl joprojām zināt, ka Dievs grib dziedināt cilvēkus. Jūsu ticība tajā vēl ir stipra, un cilvēki tiks izdziedināti, pateicoties jūsu ticībai. Pat tad, ja jūs ar Viņu nestaigājat tik tuvu, kā tas bija agrāk.
Kad mēs dzirdam par kādu pazīstamu sludinātāju krišanu, tad patiesībā process bija aizsācies ilgi pirms tam, pirms mēs par to dzirdējām. Ne tas, ka Dievs to slēpj. Viņš dod cilvēkam laiku atgriezties, dod laiku nožēlot, pirms atmaskot tos cilvēku priekšā. Viņš grib pasargāt Miesu un cer, ka cilvēks atgriezīsies. Pat tad, ja cilvēks ir atkāpies, gara dāvanas strādā. Tas vienlaicīgi ir gan labi, gan slikti. Labi tas ir cilvēku dēļ. Bet pašam kalpotājam, īpaši, ja nav iemācīts pareizajā, tas ir kaitīgi. Viņi domā: “Ja reiz Dievs dziedina caur mani, tātad man ir viss kārtībā attiecībā ar Viņu.” Patiesībā tas tā var nebūt. Dievs dziedina aiz mīlestības uz cilvēkiem.
Kad jūs piedzīvojāt Dieva izpausmi, tad jums tas vairs nav grūti. Galvenais – iegūt pirmo pieredzi. Ja Dievs reiz jūs lietoja, lai tulkotu mēles, domājiet, ka Viņš to izdarīja vienu reizi un pazuda?! Protams ne. Viņš vēl joprojām ir tur. Tas pats Gars turpina būt tevī. Šajā konkrētajā gadījumā, Viņš bija šīs dāvanas iniciators, bet vēlāk, jūs varat kļūt tā iniciators.
Daudzu atmodu problēma bija tieši tas, ka visi domā, ka Dievs ir atbildīgs par atmodu. Jā, Dievs kaut ko dara, bet pēc tam mēs kļūstam atbildīgi par to, lai tas turpinātos un virzītos. Nav pareizi rokas klēpī saliekot sēdēt un teikt: “Kaut kas tāds spēcīgs bija, bet tagad tas ir pagājis, gaidīsim nākamo vēju vai lietu no debesīm…”
Jāņa evaņģēlija piektā nodaļa apraksta gadījumu, ka tika dziedināts cilvēks, kurš slimoja 38 gadus, atrodoties pie Betzatas dīķa. Jēzus dzirdēja par šo cilvēku. Visi gaidīja, kad nonāks eņģelis. Bet Tas, Kurš sūtīja eņģeli sakustināt ūdeni, bija viņu vidū. Viņi varēja pieiet pie Viņa un tikt dziedināti jebkurā laikā. Viņi varēja savienoties ar To, Kurš sakustina ūdeni.
Jūs sakustināt ūdeni. Jūs atdzīvināt garu, kurš ir jūsos. Visas šīs dāvanas sāk notikt, bet jums ir “jākustina ūdens”, kurš ir jūsos, lai tas plūstu. Jūs izlemjat sadarboties ar Dievu.
Karijs Bleiks
