Es vēl joprojām nespēju noticēt savām ausīm.
“Bet jūs izskatāties vairāk pagodināti un miera un prieka pilni, nekā es to vispār varēju iedomāties pat priekš tiem, kas atrodas debesīs. Es neredzu, ka jūs mocītu sirdsapziņas pārmetumi, un tomēr zinu, ka šeit jūs nevarat melot. Tas viss man ir nesaprotami”.
Ieskatoties man tieši acīs, viņš turpināja: “Kungs mūs mīl ar tādu mīlestību, kas ir pāri mūsu saprašanai. Viņa soģa krēsla priekšā es piedzīvoju vislielāko dvēseles tumsu un tādus sirdsapziņas pārmetumus, kādus vispār nav iespējams iedomāties. Lai gan šeit mēs nemērām laiku tā, kā uz zemes, man likās, ka laiks vilkās tikpat ilgi, cik visa mana dzīve. Visi mani grēki un kļūdas, kuras es nenožēloju, pārslīdēja manu acu priekšā un visu to priekšā, kas šeit atrodas. Tu nevarēsi saprast tās skumjas, kādas es pārdzīvoju, kamēr tu pats to uz sevi neizjutīsi. Es jutos tā, it kā es būtu pašā elles dibenā, kaut gan stāvēju Kunga priekšā. Viņš visu to laiku klusēja, kamēr mana dzīve pārslīdēja manu acu priekšā. Kad es teicu, ka nožēloju visu, un saucu uz Viņa krusta žēlastību. Viņš noslaucīja visas manas asaras un paņēma nost lielo tumsu. Es vairs neizjūtu to tumsu un bēdas, kuru iepazinu, stāvot Viņa priekšā, taču es to visu atceros. Tikai šeit tu vari atcerēties visu un nejust sāpes. Viens mirklis pašā zemākajā debesu līmenī ir daudz skaistāks nekā pati labākā dzīve tūkstoš gadu garumā. Tagad manu kļūdu skumjas ir pārvērtušās priekā. Un es zinu, ka mans prieks būs mūžīgs, pat ja es atrodos pašā zemākajā debesu līmenī”.
Es atkal sāku domāt par glābšanas dārgumiem. Es sapratu, ka viss, ko man teica šis cilvēks, atvērās caur šiem dārgumiem. Katrs solis, kuru es spēru, kāpjot kalnā vai lejup no tā, atklāja to, ka Dieva ceļi vienlaicīgi ir gan briesmīgi , gan brīnišķīgi, nekā es par to zināju agrāk.
Uzmanīgi paskatoties uz mani, mans paziņa turpināja: “Tu šeit neesi tā dēļ, lai saprastu, bet lai izjustu to uz sevis un izmainītos. Līmenis, atbilstošs nākamajam rangam, ir daudz brīnišķīgāks par to, kurā esam mēs. Godība katrā nākamajā līmenī ir daudzas reizes lielāka par iepriekšējo. Tas izpaužas ne tikai tajā, ka katrā nākamajā līmenī cilvēkiem ir daudz brīnišķīgāka garīgā miesa, bet gan tajā, ka katrs jaunais līmenis ir tuvāk Goda krēslam, no kurienes izplūst visa godība. Un pat šajā gadījumā es neizjūtu skumjas savu neveiksmju dēļ. Es patiešām neko neesmu pelnījis. Šeit es esmu tikai pateicoties Dieva žēlastībai. Bet es esmu tik pateicīgs Viņam par to, kas man ir. Viņš ir cienīgs, lai mēs Viņu mīlētu ar visu savu būtību. Tagad es varētu darīt daudz brīnišķīgas lietas dažādās vietās debesīs, bet es labāk paliktu šeit un vienkārši skatītos uz Dieva godību, pat ja atrodos pēdējās rindās”.
Tad, skatoties tālumā, viņš piebilda: “Visi, kas ir debesīs, ir sapulcējušies tagad šajā zālē, lai būtu klāt brīdī, kad atvērsies Dieva varenais noslēpums, tāpat arī redzēt tos no jums, kas cīnīsies pēdējā kaujā”.
“Tu Viņu redzi no šīs vietas? – Es varu redzēt tikai Viņa godību, bet nevaru redzēt Viņu Pašu”.
“Mana spēja redzēt ir daudzas reizes lielāka, nekā tavējā, – atbildēja viņš. – Jā, es redzu Viņu un visu, ko Viņš dara, pat no šīs vietas. Es dzirdu Viņa balsi, tāpat arī redzu zemi. Dievs mums visiem ir devis šo spēju. Mēs esam to vareno liecinieku mākonis, kurš skatās uz jums”. Tad viņš paklanījās, un atkal atgriezās savā vietā, bet es gāju tālāk, cenšoties saprast visu, ko viņš man teica. Es pārlaidu skatienu pāri tam milzīgajam pulkam, kas pēc viņa vārdiem bija “ģeķīgās jaunavas”, tiem, kas garīgi nogulēja savas dzīves uz zemes. Es zināju, ka ja tagad kāds no viņiem atgrieztos uz zemes, cilvēki viņus sāktu pielūgt kā dievus. Un tomēr viņi bija paši mazākie no tiem, kas atradās debesīs!
Tad es sāku domāt par to laiku, kuru es esmu izšķērdējis savas dzīves laikā. Pārdomājot to, es pat apstājos un epizodes no manas dzīves slīdēja man garām. Es sajutu spēcīgu sarūgtinājumu šī grēka dēļ. Es tāpat biju viens no tiem milzīgajiem nejēgām! Iespējams, manā lukturī bija vairāk eļļas, nekā citiem. Bet tagad es zināju, cik muļķīgi ir mērīt to, kas tika prasīts no manis un kā to darīja citi. Es arī biju viens no šīm ģeķīgām jaunavām!
Riks Džoiners