Es stāvēju un skatījos uz nākamajām durvīm, caur kurām man bija jāiziet. Tās bija vienkāršas un nepievilcīgas. Es pagriezos, lai vēlreiz paskatītos uz Lielo Tiesas Zāli, un biju pārpildīts ar tās godību un plašumu. Es negribēju atstāt šo vietu pat neskatoties uz to, ka nepārtraukti tika atsegts manas sirds ļaunums. Lai gan šis process bija sāpīgs, tas tā atbrīvoja, ka es negribēju, lai tas tiktu apturēts. Faktiski, es vēlējos vairāk tiesāšanu.
“Un tev tas būs vairāk, – pieminēja Gudrība, zinot manas domas. – Tas, ko tu atradi šeit, ies tev līdzi. Tomēr, tev nav obligāti jānāk šeit, lai būtu izmainīts. Krusta spēks ir pilnīgi pietiekošs, lai izmainītu tevi. Tas, ko tu pārdzīvoji šeit, tu vari piedzīvot katru dienu. Svētais Gars tika sūtīts, lai tevi pārliecinātu par grēku, vadītu pie patiesības un liecinātu par Mani. Viņš ir ar tevi nepārtraukti. Tev labāk ir jāiepazīst Svētais Gars.
Daudzi tic Svētajam Garam, bet tikai daži atvēl Viņam vietu savā dzīvē. Šī laikmeta beigās šāda attieksme tiks mainīta. Svētais Gars visur pārvietojas pār zemi, kā to Viņš darīja arī pašā sākumā. Viņš paņem haosu un nekārtību, kas ir izplatīti pār visu zemi un un tad ienes jaunās radības godību tieši tās vidū. Jūs tuvojaties laikam, kad Viņš radīs brīnumus nepārtraukti, un visa pasaule būs bijībā Viņa darba dēļ.
Viņš to visu darīs caur Savu tautu. Kad Svētais Gars virzās, Dieva dēli un meitas sāk pravietot. No veciem līdz jauniem, visi redzēs sapņus un vīzijas. Darot to, ko daru Es – tie ir lieli darbi, un tie tos darīs Manā vārdā tā dēļ, lai Es būtu pagodināts zemes virsū. Visa radība nopūšas un cieš gaidībās uz to, ko Svētais Gars gatavojas darīt.
Tas, ko tu atradīsi, izejot cauri šīm durvīm, palīdzēs tev sagatavoties tam, kam ir jānāk. Es – Glābējs, bet arī Soģis. Es grasos atklāt Sevi pasaulei kā Taisnu Soģi. Sākumā Es izpaudīšu tiesu pie Sevis paša tautas. Mani ļaudis vēlas sadraudzību ar Svēto Garu. Tad viņi iepazīs Viņa spēku pie grēka atmaskošanas. Tāpat arī viņi zinās, ka viņš vienmēr tos vedīs pie patiesības, kas viņus atbrīvos. Šī ir patiesība, kas liecina par Mani. Kad Mani ļaudis pazīs Mani, kas ES ESMU, tad Es viņus lietošu, lai tie liecinātu par Mani.
Es -Soģis, bet tevis labā ir sevi tiesāt tā, lai Man nenāktos tevi tiesāt. Pat šajā gadījumā, Manas tiesas iz domātas Manas tautas atjaunošanai. Sākumā es tiesāšu Sava paša namu. Pēc tā Es tiesāšu visu zemi”.
Gudrības godība piepildīja visu man visapkārt. Es nekad iepriekš nebiju redzējis tādu krāšņumu, pat ne šeit. Tā pieauga, ka Viņš runāja par savām tiesām. Tāpēc es uzzināju, ka šeit bija godība, kuru var ieraudzīt, iepazīstot Viņu kā Soģi, un tā bija lielāka, ko es pazinu pirm tam. Es sāku justies tik mazs un nenozīmīgs Viņa klātbūtnē, ka man bija grūti sakoncentrēties uz to, ko Viņš teica. Tiklīdz es nodomāju, ka tikšu Viņa godības satriekts, Viņš izstiepa roku un maigi, bet tajā pašā brīdī stingri, pieskārās manai pierei. Kad Viņš to izdarīja, mans prāts kļuva koncentrēts un skaidrs.
“Tu sāki skatīties uz sevi. Tas vienmēr atnesīs apjukumu, apgrūtinot Mani sadzirdēt. Katru reizi, kad tu piedzīvo Manu pieskārienu, tavs prāts kļūst daudz skaidrāks. Katru reizi, kad tu jūti manu klātbūtni, zini, ka Es esmu atnācis, lai pieskartos tev, lai tu varētu redzēt un dzirdēt Mani. Tev ir jāmācās palikt Manā klātbūtnē, nekļūstot pašapzinīgam un savas paša apziņas kontrolētam. Tas liks tev novērsties no patiesības, kas atrodas Manī un pievērsties apmānam, kas atrodas tavā vecajā dabā.
Daudzi ļaudis krīt, kad Mans Gars tiem pieskaras. Krišanas laiks ir beidzies. Tev ir jāiemācas stāvēt, kad Mans Gars virzās. Ja tu nevari nostāvēt, kad virzās Mans Gars, viņš nevar tevi lietot. Pagāniem ir jākrīt Manā priekšā, bet Man ir vajadzīga mana tauta, kas stāvētu tā, lai Es to varu lietot”.
Riks Džoiners
