Bībelē, kad cilvēks saņem jaunu garu, viņš uz visiem laikiem pārstāj izturēties pret cilvēkiem pēc savas vecās dabas. Pāvils teica, ka viņš nepazīst nevienu pēc miesas.Es esmu dzirdējis, kā cilvēki runā par citiem, izsakoties tā: “Tu domā to resno?” Jūs nevarat pazīt šo cilvēku pēc viņa ķermeņa aprisēm. Viņa iekšienē var būt spēka kalns un Dieva varenība. Jums nav jāpazīst cilvēki pēc miesas. Mums ir jāpazīst cilvēki pēc “zoe”, pēc viņa gara, pēc Dieva Gara, kas dzīvo viņā. Nesauciet cilvēkus pretīgos un vulgāros vārdos!Mums ir satriecošs Jēkaba piemērs. “Jēkabs” bija viņa dvēseliskais vārds. Vārds Jēkabs nozīmē – “cilvēks, kurš atņem citiem”. Viņam patika ķerties pie tā, kas nebija viņa. Vārds “Izraēls” nozīmē “Dieva valdnieks”.Dvēseliskajos laikos cilvēki viņu sauca par Jēkabu. Kad viņam bija satriecošs pārvēršanās piedzīvojums, Dieva Gars nonāca pār viņu un Dieva Eņģelis svētīja viņu. Eņģelis teica: “Tu vairs neesi Jēkabs, tu – Izraēls.”Mēs negribam pazīt cilvēkus pēc viņu dvēseliskajiem vārdiem. Mēs gribam pazīt cilvēkus pēc viņu garīgās būtības. Ļoti bieži, kad jūs atnākat pie Dieva, Viņš jums dod citu vārdu. Kungs Jēzus satika Pēteri un teica: “Es izmainīšu tavu vārdu. Tu biji Sīmanis, tagad tu esi Pēteris. Tu – klints.” Jēkaba vārds tika izmainīts no “krāpnieka” uz “Dieva valdnieku”.Mēs Jēzu pazīstam tikai pēc Viņa Gara, bet ne pēc Viņa miesas. Mums nav jālīdzinās Viņam mūsu miesā; mums Viņam ir jālīdzinās mūsu garā.Lesters Samrels
