Kungs grib, lai mēs sargātu ticību. Daži cilvēki ir līdzīgi sietam: tos piepilda ar svētībām pāris reizes nedēļā, bet viņi vienalga ir tukši. Dievs grib ne tikai, lai mēs pieņemam ticību, bet lai mēs būtu pastāvīgi piepildīti ar to. (Ne tā ticība, kura man bija vakar, bet ticība, kura man ir šodien).
Ticībai nav jābūt veidam, kā kaut ko saņemt, tai ir jākļūst par tavu “miesu un asinīm”, izpaužoties garīgi. Ticībai ir jākļūst par vienu veselu ar tevi, atnesot tev pārliecību, ka viņa ne tikai bija tev, bet ka viņa ir. Saglabāt ticību var tikai pa Kunga ceļiem, aizdzenot bailes no savas dzīves.
Es dzīvoju pēc viena principa. Ja velns mani brīdina: “Neej pa šīm durvīm, aiz tām slēpjas briesmas”, es ne tikai atveru šīs durvis, es ielaužos tajās! Es uzreiz lieku viņam saprast, ka viņš ir melis un es nebaidos no tā, kas slēpjas aiz durvīm. Ja tu esi atļāvis velnam iesēt tavā dvēselē bailes, tas liecina par ticības trūkumu. Ticība nesadzīvo ar bailēm. Pilnīgā Dieva ticība garantē absolūtu baiļu trūkumu tevī attiecībā uz pagātni, tagadni vai nākotni.
Savu ticību tu vari saglabāt, pastāvīgi esot sadraudzībā ar Kungu. Viņš atver tavas garīgās acis. Katrs redz redzamo, bet tev ir jāiemācās redzēt neredzamo.
Ābrahāms redzēja Dieva uzceltu pilsētu. Viņš redzēja to, ko neredzēja citi cilvēki.
Ticības cilvēki pārējiem krīt uz nerviem. Mana mamma bija ticības cilvēks, viņa sauca neesošu par esošu. Tas tracināja cilvēkus, kuri nebija spējīgi redzēt to, ko redzēja viņa. Bet tā kā viņi nespēja redzēt, tad negribēja arī ticēt.
Ticības spēks ir spējā redzēt neredzamo, spējā redzēt to, ko nav iespējams ieraudzīt ar fizisko redzi.
Ticība – reāls Dieva spēks, kurai ir acis, kuras redz neredzamo. Neviens vēl nav redzējis Kunga svētību pilnību, kas ir pieejama cilvēkam caur ticību, kas spējīga redzēt neesošo.
Bet es gribu brīdināt tevi: ja tu to visu meklē egoistiskos nolūkos, tad neko nesaņemsi! Kristus pavairoja maizi ne Sevis dēļ, bet gan izsalkušo dēļ.
Nav iespējams ieiet pārdabiskās ticības pasaulē ar tādām domām: “Es visu darīšu priekš sevis”. Protams, Dievs ir gatavs tev dot daudz, jo Viņš – labs Dievs. Bet, vadoties no egoistiskiem pamudinājumiem, tu darbojies citā pasaulē. Tā nav ticības pasaule, kur Kungs veic pārdabisko. Skaties ar ticības acīm – un tu saglabāsi savu ticību. Tu saņemsi tikai to, ko redzi, ne vairāk un ne mazāk.
Klausies ar ticības ausīm – un saglabāsi ticību. Tu sadzirdēsi to, ko nevar sadzirdēt, to, ko nedzird pārējie, un tavās ausīs tas skanēs kā pērkons. Mūsu fiziskās ausis dzird draugu, kaimiņu un citu balsis. Taču ticības ausis dzird to, ko saka Dievs, tās dzird citu pasauli. Ticība vienmēr dzird to, kas nav dzirdams fiziskajā pasaulē.
Ticība – tas ir spēks, kas tev dod iespēju ienirt pārdabiskajā pasaulē un uzzināt to, kas nav pieejams citiem. Kad tu atvērsi šīs pasaules durvis, Pats Kungs ieies tur kopā ar tevi, un ticības spēks nonāks darbībā.
Lesters Samrels
