Kareivīga kristieša divi lielākie ienaidnieki – tā ir apātija un pašapmierinātība.
Apātijai viss ir vienalga, vai kāds izglābsies vai nē. Šāda sirds attieksme noved pie tā, ka kristiešiem nav nekādas līdzjūtības pret tiem cilvēkiem, kuri iet uz elli. Būt apātiskam – tas nozīmē, ka jums ir maz jūtu vai emociju, vai to vispār nav; apātija – tas ir intereses trūkums un vienaldzība. Velna gars attur cilvēkus no centieniem liecināt citiem, radot attieksmi “tas mani neskar”.
Pašapmierinātība saka: “Man viss ir kārtībā, es esmu sasniedzis Debesis. Lai kāds cits rīkojas kareivīgi. Es neesmu aicināts būt par misionāru. Tā ir kāda cita problēma, cita aicinājums, cita darbs, tas nav mans”. Būt pašapmierinātam – tas nozīmē būt apmierinātam ar sevi.
Iespējams, jūs domājat: “Es esmu pārāk jauns”, vai “Es esmu pārāk vecs”. Protams, ne katram ir iespēja braukt uz citu valsti misijas darbā. Ne katrs tam ir aicināts.
Bet tu vari iet pie kaimiņiem. Klauvē pie durvīm. Nes cilvēkiem Labo Vēsti, ka viņu dzīvēm ir cerība.
Ja tu esi vecs, tad pēdējiem dzīves gadiem ir jābūt vislabākajiem, jo cilvēki vairs nemeklē neko priekš sevis.
Lesters Samrels