Draudze – tā ir Kristus Miesa. Vārds “draudze” grieķu valodā skan “ekklesia”, kas nozīmē “pilsoņu tikšanās, kas sasaukti sabiedriskā vietā uz padomi”. Šis vārds sastāv no diviem vārdiem: “edah” – “dievišķās liecības” un “qahal”, kas ivritā nozīmē “sapulcēties reliģisku iemeslu dēļ”. “Ekklesia” ir divas īpašības: pirmkārt, ir aicinājums cilvēkiem pulcēties kopā, otrkārt, aicinājumam ir mērķis. Citiem vārdiem runājot, “ekklesia” – tā ir cilvēku grupa, kas pulcējas konkrētam mērķim. Kā draudze, mēs esam Jēzus aicināti, lai īstenotu Viņa gribu uz zemes. Citiem vārdiem runājot, mēs esam paņemti no pasaules, lai formētu Kristus Miesu un klausītu Jēzum, kas ir Galva. Taču Galva neko nevar izdarīt, ja miesa negrib kustēties. Ja mana galva grib iziet pa durvīm, tad tā pieņem lēmumu, un miesai ir jāpakļaujas un jāiet. Ja es gribu pacelt kaut ko no grīdas, galva pieņem lēmumu, pirms roka sāks noteiktas darbības. Tāpat arī Jēzum – kā Galvai ir plāni, vēlmes, mērķi, misija un mandāts, bet nav iespējams īstenot, ja Miesa nepakļaujas.
Ja Dievs mums saka kaut ko darīt, tas nozīmē, ka Viņš to nedarīs mūsu vietā.
Piemēram, Dievs mums teica sludināt Valstības Evaņģēliju pa visu pasauli, sākot ar savu namu, kaimiņiem, pilsētām un tautām, bet tāpat arī Viņš mums pavēlēja veidot mācekļus, izdziedināt slimos un izdzīt dēmonus. Ja mēs paklausīsim, Viņš mums apsolīja, ka mums sekos zīmes (Marka 16:20).
“Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt” (Mateja 16:18).
Jēzus nevienam neuzdeva uzdevumu celt Viņa Draudzi. Viņš to izdarīja Pats, pamatojoties uz atklāsmi par to, ka Viņš ir Mesija, kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš. Vārds “ekklesia” tiek lietots, lai apzīmētu valsts iestādi, kurā ietilpa vīrieši. Priekš kristiešiem Draudze sevī ietver cilvēkus pa visu pasauli, kuri ir aicināti nostiprināt Valstības valdību un varu uz zemes ar Jēzus Kristus Evaņģēlija sludināšanu, kam seko brīnumi un zīmes. Par nožēlu, šodien ir maz liecības par Dieva Valstību uz zemes, jo mēs neesam spējuši pilnībā izpildīt mūsu administratoru pienākumus. Kā Draudze, mēs atbildam par daudzums sliktām lietām, kas notiek tā dēļ, ka mēs neizmantojām mums deliģēto varu, lai paziņotu tās par nelikumīgām. Ja mēs gribam izmainīt valsti, mums ir jāsāk mainīt Draudze. Vai mēs zinām par saviem pienākumiem?
“….un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets ari debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs” (Mateja 16:19).
Mums ir jāiemācās izdot jaunus rīkojumus, lai īstenotos Valstības likumi. Jēzus sasniedz Savus mūžīgos nodomus ar Draudzes palīdzību, neskatoties uz šī procesa ilgumu. Patiesībā, bija vajadzīgi divdesmit gadsimti, lai aiznestu Evaņģēliju visām tautām, un vēl joprojām mēs neesam sasnieguši atsevišķus zemes nostūrus. Mums ir jāpiepilda valstis ar brīnumiem un zīmēm. Jēzus nedarīs darbu, kas ir uzdots mums. Daudziem ticīgajiem pietrūkst Dievišķā vara, jo viņi nav iemācījušies pakļauties tai. Daži pat saceļas, un tiem ir jāiemācās pakļauties Galvai – Jēzum.
Viss, kas nepakļaujas Galvai
