Neviens cilvēks nav pilnīgs. Mēs visi to zinām. Taču ģimenē jebkurā situācijā ir svarīgi ticēt par pašu labāko savā laulātajā. Vārdos tas ir viegli, bet ko darīt tad, ja tava māte kaut kā apvaino tavu laulāto? Veltīšanās laulībā liek tev nostāties sava laulātā pusē. Bet kā tad pagriezt muguru mātei?
Izlasi Mateja 19:5-6. Un viss kļūs skaidrs! Vīrietis atstās māti un tēvu un kļūs par vienu miesu ar savu sievu. Turklāt, ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt. Tas nozīmē vienu: lai kas arī nenotiktu, jums ir jābūt uzticamam savam laulātajam.
Vai jūs zināt, ka amerikāņu tiesības aizliedz tiesā liecināt laulātajam vienam pret otru, jo, saskaņā ar Piekto grozījumu, jūs nevarat liecināt pats pret sevi. Tas nozīmē, ka ASV atzīst, ka vīrs un sieva ir viens vesels.
Ikdienas dzīvē šī veltīšanās nozīmē, ka nepieciešams ticēt vienmēr, ka jūsu laulātais nav plānojis nodarīt jums sāpes – pat, ja izteiktie vārdi jūsu virzienā bija rupji un nelaipni. Pat, ja jūsu laulātā rīcība jums neliekas laipna, ticiet, ka viņa nodomi bija labi.
Viņš vai viņa dažos aspektos var būt nenobrieduši un rīkoties, vadoties no greizsirdības vai atriebības, bet jums ir jābūt laipniem un nevajag steigties dusmoties. Tā vietā, lai atbildētu kliegšanai ar kliegšanu, aizvainojumam ar aizvainojumu, labāk pajautājiet sev, vai viņas vai viņa vārdi nav sauciens pēc palīdzības. Neapvainojot to, kuru jūs mīlat, jūs redzēsiet, ka jums būs mazāk iemeslu konfliktiem, mazāk slēptu neapmierinātību un aizvainojumu.
Savas laulības gadu gaitā es iemācījos nekad nedoties gulēt ar neizteikto niknumu. Tas nenozīmē, ka tiklīdz mana galva skāra spilvenu, es metos apvainot sievu par to, kas man viņā sadusmoja. Nē. Tas nozīmē, ka es nelikos gulēt līdz brīdim, kamēr neparunāju ar viņu un nepateicu, kas man pa dienu sāpināja viņas vārdos un rīcībā. Es paskaidroju, kādas sāpes man viņa nodarīja, kā viņa mani ievainoja. Es neliku viņai ciest klusējot veltīgos mēģinājumos liekot saprast, kāpēc es esmu piepūties. Lai gan, iespējams, man nācās samierināt savu lepnumu, bet es pārliecinājos tajā, ka labāk par savu neapmierinātību ir runāt atklāti.
Man ir sāpīgi runāt par laikiem, kas es savai sievai izteicu pārmetumus, bet beigu beigās vainīgs biju es. Bija tā, ka norādot uz viņas kļūdām, es bieži atklāju, ka pats ar savu rīcību pagrūdu viņu uz asiem vārdiem manā virzienā. Sieva man to paskaidroja – un es sapratu savu vainu.
Par laimi, kad Luīza norādīja uz manām kļūdām, viņa vienmēr palika laipna un maiga. Es mierīgi uztvēru viņas kritiku, jo zināju: viņa mīl mani; es biju pārliecināts: viņa nevēlas man nodarīt sāpes. Starp mums izveidojās tāda savstarpēja uzticība, kura mums ļāva pateikt visu viens otram bez bailēm.
Uzticība jebkurā situācijā ir pats labākais jūsu laulātajā. Tā tic jūsu laulātā nodomu tīrībai. Uzticība – pretēja aizdomām.
Ļaujiet man jums sniegt piemēru. Mēs zinām, ka saskaņā ar Jēkaba vēstuli 1:13, mēs nekad nedrīkstam ļauni domāt par Dievu. Viņš ir Visuvarens. Tas, ko Viņš dara, vienmēr ir pareizs, vienmēr taisnīgs un vienmēr labs.
Tieši tāpat arī ir laulībā. Par savu laulāto vienmēr domājiet tikai labo. Nekad viņu neapvainojiet.
Kaujā uzvar tie karavīri, kuri ir gatavi upurēt savu dzīvību citu dēļ. Viņi vienmēr ir gatavi cits par citu nomirt.
Cīņas laikā kāds teiks: “Piesedz mani!”
Un cits karavīrs otra dēļ “paņem uguni” uz sevi.
Kad vīrietis un sieviete precas, viņi tāpat kļūst par viens otra “piesedzējiem”: viņi aizstāv viens otru – divi prāti kļūst par vienu. Viņi piesedz viens otru ar emocijām – emocijas kļūst par par lielām jūtām, kas plūst caur viņu dzīvi.
Savstarpēji satuvojoties caur morālu tīrību, viņu attiecības tiek būvētas uz brīnišķīgām jūtām, kuras sauc par uzticību.
