“To Viņš teica un pēc tam saka viņiem: “Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet Es eimu viņu modināt.”” (Jāņa 11:11). Lācars negulēja, viņš bija miris! Un tomēr Jēzus viņu sauca par “draugu”. Kāds jūs sauc par savu “draugu” tikai līdz tam brīdim, kamēr var jūs izmantot vai arī gūt kādu labumu no jums. Jēzus uzskatīja Lācaru par savu draugu, neskatoties uz to, ka viņš, likās, ir sasniedzis punktu, kad atgriešanās nav iespējama. Bet viņus draudzība saistīja daudz ciešāk nekā šķēršļi, kuri bija gatavi izšķirt viņus uz visiem laikiem. Mūsu Glābējs vienmēr ir uzticams tam, kurš ir bijis citu aizmirsts vai apglabāts. Viņš draudzējās ar slimajiem, kritušajiem un sabojātajiem. Jēzus bija grēcinieku Draugs. Viņš atnāk pie jums, kad citi jūs pamet. Viņa gaisma spīd tur, kur dzīve liekas necaurredzama tumsa. Viņš izdod brīvības saucienu, kurš līdz pamatiem satricina mūsu dzīves tumšās, drūmās kapenes. Jēzus – savstarpējo attiecību Dievs, un Viņa radījumi vienmēr tieksies pēc tuvības ar savu Radītāju. Viņš mums ir nepieciešams: bez viņa mēs nespēsim tikt galā. “Un Jēzus…bija, kā mēdza domāt, Jāzepa dēls, Jāzeps – Ēļa,…. tas Ādama dēls, tas Dieva” (LŪkas 3:23,28). Ādamā nebija nekā tāda, kam Dievs nebija pieskāries: viņš bija Viņa roku veidots. Dievs nevadīja Ādama radīšanu. Viņš personīgi lipināja, formēja, veidoja Savu pilnīgo radījumu – cilvēku. Viņa dievišķie nospiedumi palika katrā Ādama šūnā, bet tas nozīmē, ka arī katrā mūsu ķermeņa šūnā. Dievs mūs pazīst labāk, nekā viens otru mīloši cilvēki, nekā ķirurgs savu pacientu. Viņš zina visu mūsu iekšieni. Mēs esam kaili un atklāti Viņa priekšā. Neviens nespēj paslēpties no Viņa skatiena. “Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars” (2.Korintiešiem 3:18). Mūsu attiecības ar Dievu var salīdzināt ar “atsegtu seju”. Viņš redz visas mūsu apslēptās vēlēšanās un zina visas tumšās puses. Mūsu gudrajam Radītājam ir visas tiesības uzskatīt mūsu vājumus par nelietību, bet Viņš dod priekšroku mīlēt mūs, neskatoties uz visiem mūsu trūkumiem. Lai kā arī mēs necenstos, mēs nespēsim likt Viņam iemīlēt mūs, jo Viņš jau mūs mīl. Kungs jau ļoti sen pieņēma lēmumu attiecībā uz mūsu likteni, samaksājot ar Kristus asinīm par mūsu taisnību Viņa priekšā, kura bez Viņa mums nekad dzīvē nebūtu bijusi. T.D.Džeiks
