Mēs dzīvojam tādā laikā, kad šķiršanās iemesls var būt tas, ka viens no laulātajiem vairs neizjūt mīlestību pret otru.
Sabiedrība mūs pārliecina, ka mīlestība – tās ir sajūtas. Tas tā ir, bet mīlestība ir kas vairāk, nekā kaut kādas nenoteiktas siltas sajūtas. Mīlestība – tā ir veltīšanās otram cilvēkam, kas nozīmē atteikšanos no kaut kā sava.
Laulība pieprasa veltīšanos. Laulības derība ir tik laba, cik pilnīga ir veltīšanās, kas to stiprina. Šodien daudzi cilvēki attiecas ar šaubām un skepsi pret to, lai veltītos kādam, īpaši otram cilvēkam.
Laulība – nav pagaidu vienošanās. Tā ir veltīšanās uz visu dzīvi.
Veiksmīga laulība ir unikāla, tā neiekļauj sevī nevienu citu, izņemot vīru un sievu. Attiecības starp viņiem ir izņēmuma – tās ir attiecības starp vienu vīrieti un vienu sievieti. Laulība ietekmē vīra attiecības ar visām pārējām sievietēm un sievas attiecības ar visiem pārējiem vīriešiem.
Un laulātie apņemas pamest visus pārējos cilvēkus. Tas nozīmē, ja vienlaicīgi slīkstu sieva un māte, viņam vispirms ir jāglābj sieva, bet pēc tam sava māte.
Tas nozīmē, ja sievas dzīvē uzrodas skaistulis un vicina viņas deguna priekšā miljons dolārus, cenšoties pierunāt viņu uz nelikumīgām saistībām, tad viņai vienkārši nav pat jādomā par to, jo viņa ir veltījusies savam vīram – vienam un vienīgajam.
Mūža veltījumā “es būšu ar tevi, lai kas arī notiktu..”, ir dziļa drošības sajūta.
Pats tuvākais, kas atspoguļo veltīšanos laulātajam, ir attiecības starp kristieti un Jēzu.
Katrs patiess kristietis saka pasaulei: “Man ir īpašas attiecības ar vienu Personību, Jēzu Kristu, kas ietekmē manas attiecības ar visiem citiem. Pirmām kārtām, es esmu uzticīgs Viņam.”
Mūsu pieķeršanās Jēzum – tai ir jāiet tālāk pāri sākotnējiem pestīšanas piedzīvojumiem, kurus mēs izjūtam, kad mēs izgājām priekšā evaņģēlija sapulcē vai lūdzām kopā ar sludinātāju no televīzijas pārraides. Mums pastāvīgi jāatzīst savs solījums mīlēt un kalpot Kungam ar visu sirdi.
Mūsu veltīšanās laulībā darbojas tādā pašā veidā, un tam ir jābūt kaut kam vairāk, nekā vārdiem, kas izrunāti kāzu ceremonijā. Stiprai ģimenei ir vajadzīgi atkārtoti un vairākkārtīgi šo attiecību veltīšanās apliecinājumi. Katram no mums ir bieži jāsaka savam laulātajam, ka pieder viņam un vienīgi viņam.
Laulība – nav pagaidu vienošanās. Tā ir veltīšanās uz visu dzīvi. Lūk, kāpēc gudri cilvēki jau sen laulības solījumā ir iekļāvuši vārdus: “Labos un sliktos laikos, bagātībā un nabadzībā, slimībās un veselībā, līdz nāve mūs šķirs.”
Lesters Samrels