LIETA IR DARĪTA!
“Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, kas mūs Kristū ir svētījis ar visāda veida garīgu svētību debesīs” (Efeziešiem 1:3).
Vārds “svētījis” attiecas uz pagātnes laiku. Tās svētības, kuras Dievs ir sagatavojis priekš mums, jau ir “piegādātas” vajadzīgā vietā. Lieta ir darīta. Viss ir izlemts, sakārtots un pabeigts. Dieva svētības ir atkarīgas nevis no mūsu gaidīšanas vai cerībām, bet no debesu realitātes. No Dieva skatu punkta, mēs jau tagad valdām pār svētītu zemi. Visas dāvanas, kuras mēs saņemsim no Viņa, jau ir radītas, apstiprinātas un “guļ uz ceļa”, gaidot, kad mēs tās pacelsim. Mums ir tieksme uztvert Kunga svētības kā “mūsu potenciālu”, bet Viņš tās redz kā “noteikti mūsu”.
Daudzējādā ziņā mēs līdzināmies Jozua, kad viņš stāvēja Jordānas krastā un lūkojās uz apsolīto zemi. Kungs viņam teica, ka katrs zemes gabals, kuram uzkāps viņa kāja, jau pieder viņam (Jozua 1:3). Bet pagaidām Jozua nav šķērsojis Jordānu. Zemes otrajā pusē dzīvo ienaidnieki, ar kuriem ebrejiem ir jācīnās. Bet, neskatoties uz to, tā jau pieder Jozua un izraēliešiem. Dievs to jau deva (pagātnes laikā) Savai tautai (jautājums izlemts, lieta darīta).
Uzzināt un noticēt, ka Dievam ir tas, kas mums ir vajadzīgs, – tas ir pirmais solis mūsu mantojuma iegūšanā, bet otrs solis ir tajā, lai personīgi iegūtu to, kas jau ir pieteikts, novēlēts un dāvināts mums. Diemžēl, vairākums ticīgo visu dzīvi lasa testamentu un pasludina līguma noteikumus, bet tā arī nevirzās tālāk, un tāpēc nespēj saņemt to, ko Dievs tiem ir uzdāvinājis. Mēs dziedam par apsolījumiem, runājam, mācām un lasām par tiem, bet nedzīvojam tajos. Kāpēc? Jo negribam pāriet upi un garīgi cīnīties, lai iemantotu to, kas pēc likuma pieder mums.
Viss, kas ir nepieciešams vajadzību piepildīšanai, jums ir pieejams. Jūs varat paņemt no Dieva bagātībām tik daudz, cik gribēsiet. Ļaujiet man jūs pārliecināt: jūs esat bezizmēra bagāti! Bet tagad jums ir jāiemanto tas, ko Dievs ir apsolījis vai jau jums devis. Kungs teica Jozua: “…esi stiprs un drošs, nebīsties un nebaiļojies! Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi” (Jozua 1:9).
Viņam bija jāpaveic noteikts darbs. Tam, lai ieņemtu ienaidnieku zemi, bija nepieciešams spēks un drosme. Kas Jozua deva spēku un drosmi? Tā zināšanas, ka ar viņiem ir Kungs un, ka Viņš jau ir iemantojis apsolīto zemi. Zināšanas par Dieva raksturu dod spēku un drosmi, kas palīdz mums iet uz priekšu un iegūt bagātības, kuras mums ir sagatavotas, bet mūsu ticības spēks ir atkarīgs no tā, cik tuvas mums ir savstarpējās attiecības ar Debesu Tēvu.
Nešaubieties tajā, ka visas bagātības Dievs savā sirdī vēlas tās mums dot, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem.
Mūs gaida satriecošas, bagātīgas svētības, tāpēc būsim stipri un drosmīgi, kā Kungs mums ir pavēlējis, un iesim, un iemantosim to ticībā.
T.D.Džeiks
