Ir daudz Svētā Gara kalpošanas priekš katra kristieša. Pēc tam, kad tiekam glābti, Viņš mūs piepilda ar Savu Garu un vada atbilstoši Dieva gribai. Kad mēs piepildāmies ar Svēto Garu, Viņš mums dod personīgu lūgšanu valodu, kas pazīstama, kā runāšana mēlēs.
Runāšana vai lūgšana citās mēlēs ir viens no brīnišķīgākajiem Dieva ceļiem lūgšanā. Kad 120 Jēzus mācekļi saņēma Svētā Gara kristību Vasarsvētku dienā augšistabā, viņi sāka runāt dažādās valodās. Tās bija zemes valodas, saprotamas tiem, kas dzirdēja tos runājam, lai gan tā bija daudzu dažādu tautu valoda. Bet, 1.Korintiešiem 12 un 14 iet runa par mēlēm, kas nav saprotamas citiem cilvēkiem. Vārds apstiprina, ka tad kad kāds runā nezināmā valodā, viņš Garā runā noslēpumus tikai Dievam. Daži cilvēki saka, ka, ja viņi nevar saprast, kas tiek runāts nezināmā valodā, tad tas nav no Dieva. Taču pieņemot Svētā Gara pilnību, mēs reizēm runāsim zināmā valodā, bet reizēm “valodā, kas nav zināma cilvēkiem”. Gan viens, gan otrs ir dots no Svētā Gara.
Daži kristieši jautā: “Kas labs ir tajā, ka nav saprotams tas, par ko tu runā?” Personīgi es mēlēs lūdzu lielāko laika daļu. Kad esmu pateicības pārpildīts un es nevaru izpaust to savā valodā, es sāku runāt mēlēs un mans gars tiek stiprināts.
Kad nav noteiktas lūgšanu tēmas, tad arī var lūgt Dievu mēlēs, par cik tas būs Gars, kas lūdz caur mums. Nakts lūgšanu sapulces laikā, kad kāds grib lūgt daudz ilgāku laiku, tad lūgšana citās mēlēs darīs to iespējamu lūgt brīvi Garā ilgu laiku.
Lūgšana mēlēs – tā nav lūgšana, kas apveltīta ar cilvēciskām domām. Tā ir Svētā Gara lūgšana. Viņš lieto mūsu balsi un garu. Lūgšana mēlēs neuzliek slogu mūsu prātam, jo ilga lūgšana mēlēs neizraisa nogurumu.
Daudzi kristieši jautā, vai ir labi lūgt mēlēs, vai nē.
1.Korintiešiem 14:2 skan šādi: “Jo, kas runā mēlēs, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens to nesaprot, viņš garā runā noslēpumus”. Tikai ļoti tuvas puses dalās ar noslēpumiem! Mēs dalāmies ar noslēpumiem tikai ar pašiem tuvākajiem draugiem; lai gan, ja noslēpums ir zināms, tad tas vairāk nav noslēpums. Dieva Vārds mums saka, ka tad kad mēs lūdzam mēlēs, Svētais Gars dalās ar mūsu sirds noslēpumiem ar Dievu. Mēles ļoti mūs pietuvina Dievam, jo, lai dalītos ar noslēpumiem, mums ir jābūt ļoti tuviem.
Reizēm liekas, ka Dievs ir tālu no mums, bet sākot lūgt mēlēs, mēs izjūtam Viņa klātbūtni, kas aptver mūs un piepilda mūsu sirdis.
Deivids Jongi Čo
