“…Dievs ir mīlestība” (1.Jāņa 4:8). Cilvēciskās dabas pamatā ir alkatība un paša griba. Šī iemesla dēļ cilvēki iznīcina savu dzīvi un savas ģimenes dzīvi. Dieva Vārds saka: “Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi” (Jēkaba 1:15). Kad alkatība pārņem cilvēku, grēks iesakņojas un šis grēks noved pie nāves. Mīlestības pretstats nav naids, bet alkatība. Tā nedod, bet tikai ņem. Bet mīlestība – patiesa pašatdeve. Tā ir mīlestība! Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlēja, ka atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu par mums, Jēzus mūs tik stipri iemīlēja, ka labprātīgi atdeva Savu dzīvību par mums. Tagad arī mums, kā no augšas piedzimušiem, ir jādod bez nosacījumiem tāpat, kā Kungs mums deva mīlestību, kad vēl bijām netaisni. Kam ir jādāvā beznosacījumu mīlestība? Vīri – sievām, sievas – vīriem, vecāki – bērniem un bērni – vecākiem.
Kad Dieva mīlestības straumes plūst no mums uz citiem, varena mīlestība, prieks un miers piepilda mūs. “Dodiet, tad jums taps dots…” (Lūkas 6:38). Mīlestība ietver arī mūsu ienaidniekus. Dieva Vārds mums pavēl: “Bet, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slāpes, dod viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles” (Romiešiem 12:20). Ikdienas kļūstiet Viņa mīlestības līdzdalībnieki un dalieties tajā ar savu ģimeni, draugiem un ienaidniekiem, tad mūsu dzīve kļūs par miera vietām, parādot Kristus mīlestību ikvienam, ar kuru mēs tiekamies.
Jongi Čo