Dievs atnāca pie mums bez ierobežojumiem: “Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam” (Efeziešiem 3:20).
Divdesmit viena gada vecumā Dievs pārpludināja manu dzīvi ar Savu spēku, un kopš tā brīža nav bijusi diena bez brīnišķīgiem notikumiem. Dievs ar Savu dievišķo spēku piepilda zemes traukus. Dievs izlejas miesā, mūsu miesā, Kristus izpaužas Dieva spēkā. Viņš mūs pašus ir darījis par ķēniņiem un priesteriem, un nav tālu tā diena, kad mēs būsim ar Viņu mūžīgi. Svētais Gars nevarēja nolaisties pirms Jēzus atnākšanas. Svētais Gars kronēja Viņu, Ķēniņu, un visai Viņa spēka pilnībai jātiek izpaustai caur mums. Kā? Šāds cilvēks rīkojas no Dieva, bez mēra izšķirot Kristus prātu. Dzīvo, dzer, pusdieno, staigā, runā ar Viņu.
Bet sākumā ir jāienāk Jēzum; Viņā ir visa Dieva pilnība. Visa Dieva atklāsme ir Viņā. Dieva dzīvība ieiet ticībā. “To pašu dārgo ticību” – mūžīgs process, pastāvīgs darbs, nevis beigas, bet gan sākums. Ticība atnāk no dzirdēšana, bet dzirdēšana – no Dieva Vārda. Ticība formējas mūsu cilvēciskajā dabā, atnesot mūžības spēku. Ticība, Dieva apskāviens, pieeja visvarenībai.
Kas ir ticība? Tā ir Dieva mūžīgā daba. Tā nevar izbalēt vai izdzist. Tā ir ar jums līdz mūžības atnākšanai. Ticībai ir daudz avotu. “Tavs vārds, Kungs, stāv nelokāmi debesīs uz mūžīgiem laikiem!” (Psalmi 119:89), gaidāmo lietu līdzība. Esiet vēlmju, izsalkuma un slāpju cilvēks. Neesiet apmierināti.
Es nespētu virzīties ticībā, ja tā nebūtu labāka par manu prātu, lielāka par mani. Neviens nav radīts uz planējošiem slavas mākoņiem, mēs visi esam radīti ierobežotos apstākļos.
Dievs vienmēr gaida iespēju izpaust Savu dievišķo spēku. Dievs gaida, kad mēs sāksim rīkoties.
Smits Viglsforts
