Katrs no mums ir bijis tajā vietā, kur jūs atrodaties šobrīd. Nav svarīgi, kādā ticības līmenī katrs no jums atrodas. Tajā ir tas skaistums. Kaut kādās jomās es varu padalīties ar jums un palīdzēt jums. Citās jomās jūs varat man palīdzēt pieaugt. Neviens no mums nav pilnīgs. Kādam ir stiprās puses, kādam vājās, un mums ir jāpalīdz viens otram pieaugt tajās jomās, kurās mēs esam vāji. Un tādā veidā, palīdzot viens otram, visa miesa kļūs stipra. Mums ir jāpalīdz miesai pieaugt. Mēs viens otram esam vajadzīgi.
Iespējams, kādam ir vajadzība tajā, kur jūs esat stipri. Iespējams jūs domājat: man viss ir kārtībā. Es neiešu uz sapulci, jo man nav vajadzīga palīdzība. Patiesībā runa nav par jums, bet gan par tiem, kuriem jūs esat vajadzīgs. Runa ir par to, lai jūs kādam palīdzētu tajā, ko jūs esat iemantojis.
Es vienmēr biju gatavs palīdzēt, ja draudzē bija vajadzīgs cilvēks, kurš sagaidītu cilvēkus, vai vietu ierādītājs, vai vēl kaut kas, es vienmēr biju gatavs palīdzēt. Es negribēju vienkārši sēdēt uz rezervistu soliņa, es gribēju spēlēt. Jūs esat Dieva Valstības pilsonis un jums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Jums ir privilēģijas, un Marka evaņģēlija 16.nodaļa – tā ir daļa no jūsu privilēģijām.
Marka evaņģēlijs 16:15-18
“Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.”
Jēzus visu Savu dzīvi, visu savu kalpošanu veltīja tam, lai paskaidrotu, kas ir Dieva Valstība. Viņš visu laiku atrada kaut kādas iespējas pastāstīt un parādīt dažādus piemērus, lai viņi varētu palīdzēt. Viņš centās runāt līdzībās, lai cilvēki varētu saprast garīgos principus. Jēzus nesludināja glābšanu, vai to, kā izglābties – Viņš sludināja Valstību.
Karijs Bleiks
