Jāņa 2.vēstule 8: “Lūkojieties uz sevi, ka nepazaudējat to, ko mēs esam darbā panākuši, bet ka saņemat pilnu algu”.
Jānis iedvesmo ikvienu no mums būt uzmanīgiem, pētot sevi un vērojot sevi. Viņa vārdi skan uzstājīgi, bet tajā pašā laikā Jāņa vēsti nevajadzētu uztvert virspusēji, tā ir nopietni jāpārdomā.
Mums ir jābūt īpaši uzmanīgiem, lai nepazaudētu to, pie kā mēs esam strādājuši. Izrādās, ka mēs varam pazaudēt to, kas iegūts ar smagu darbu. Iedomājieties zemnieku, kurš nenogurstoši strādā. Viņš strādā karstās dienās, attīra augsni no akmeņiem, no visādiem atkritumiem, kas traucē ražai. Attīrījis lauku, viņš sāk art, apstrādājot zemi un gatavojot sējai. Pabeidzis sēju, viņš strādā visu dienu, radot labvēlīgus apstākļus augšanai: viņš mēslo augsni, izrauj nezāles, aplaista zemi. Kad parādās asni, zemnieks turpina strādāt, sargājot lauku no kaitēkļiem. Taču iedomājieties, ka dažas nedēļas pirms ražas novākšanas viņš pēkšņi jūtas tik noguris, ka pamet visu. Viņš veltīgi ir strādājis, jo pašā pēdējā brīdī viņš zaudē visu savu ražu. Vai varbūt tuvojas vētra, bet zemnieks, redzot brīdinājumu, to ignorē. Kļūda viņam maksā visas pūles. Cik veltīgi iztērēts laiks, nauda, spēks, bezjēdzīgi izdevumi tikai tā dēļ, ka viņš pēdējā izšķirošajā brīdī izrādīja neizlēmību.
Kurš biznesmenis pavada gadus, veidojot uzņēmumu, lai galu galā zaudētu visu pāris sliktu lēmumu dēļ? Tā arī ir traģēdija. Abos gadījumos nepareizu lēmumu dēļ vienā mirklī pazūd visa smagā darba labumi.
Lūk kāpēc Raksti atkal un atkal mūs aicina uz pareizu noslēgumu: “Bet, kas pastāv līdz galam…” (Mateja 10:22; 24:13; Marka 13:13). Un vēl: “Jo mēs esam tapuši Kristus līdzdalībnieki, ja tikai paļaušanos paturēsim no sākuma līdz galam stipru” (Ebrejiem 3:14), un vēl: ” Un tam, kas uzvar, kas dara Manus darbus līdz galam…” (Atklāsmes 2:26), un saraksts turpinās un turpinās. Kristietība nav īsas distances skrējiens, tas ir skrējiens uz izturību. Tāpēc ir svarīgi nevis tas, kā mēs esam sākuši savu skrējienu, bet svarīgi ir tas, kā mēs to pabeigsim. Tas, kā mēs pabeigsim, to noteiks mūsu lēmumi, ko mēs izvēlamies, un lēmumi, kā likums, formējas visā ceļā.
Džons Bevīrs
