Filipiešiem 4:8:
“ Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!”
Tā ir pavēle. Jums nav tiesības aizpildīt savu galvu ar atkritumiem. Es nespēju izturēt cilvēkus, kuri tikai runā par problēmām vien. Runājiet par problēmas risinājumu! Ja jūs runāsiet par problēmām, es piecelšos un pametīšu jūsu sapulci. Es pārdomāšu tikai to, kas patiess, kas tīrs, par to, kas dod godu!
Salamana pamācības 10:19:
“Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet, kas savu muti savalda, ir gudrs.”
Parasti, pirmās 5 minūtes cilvēki runā par ticību, slavē Dievu, stāsta liecības, bet tad, kad viņiem beidzas tamlīdzīgais runājamais, diemžēl, viņi neapklust. Viņi turpina runāt, un viņi krīt grēkā, jo viņi sāk dalīties ar savām bailēm, problēmām, runāt par nākamajām problēmām. Bet pēc tam pāriet pie sarunām par vēl kādu, bet tās jau ir tenkas. Pārtrauciet to! Lūdziet par problēmām, nerunājiet par tām. Ziniet apstākļus, lai jūs varētu izlabot to, kas nepieciešams, un parūpēties par to, bet nekādā gadījumā netenkojiet.
Pārtrauciet apcerēt problēmu savās domās! Pārstājiet to darīt! Saglabājiet savu prātu mierīgu. Nav obligāti visiem jāstāsta par savām problēmām, pieliekot arvien vairāk un vairāk detaļas šai problēmai. Vienkārši pārstājiet! Pārtrauciet!
2.Timotejam 1:7:
“Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un saprāta garu.”
Tas nozīmē, ka jūs varat veselīgi domāt. Bet tas nenotiks, ja jūs pārstāstīsiet visas jūsu problēmas katram no jūsu draugiem. Jums ir jāstāsta par problēmas atrisinājumu, runājiet par Vārdu, sludiniet Vārdu, izpaudiet Vārdu! Lai jūs kļūstat “apsēsti” ar Vārdu tādā mērā, ka cilvēki baidīsies jums stāstīt par jebkādiem “atkritumiem”. Viņi dalīsies ar jums ar problēmām, bet tikai tādēļ, lai jūs aizlūgtu par viņiem.
Karijs Bleiks
