Lielas svētības reizēm atnāk no apceres (pārdomāšanas). Pievērsīsim savu uzmanību vēlreiz Ābrahāmam. 1.Mozus 15:5 mēs redzam, kā Dievs runāja uz Ābrahāmu: “Un Viņš tam lika iziet ārā un sacīja: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju”.
Dievs teica Ābrahāmam paskatīties debesīs un saskaitīt zvaigznes, bet zvaigznes bija neskaitāmā daudzumā; tad Dievs teica: “Ābrahām, tava sēkla, tavi pēcnācēji būs tik lielā skaitā, kā šīs zvaigznes”. Katru reizi, kad Ābrahāms skatījās uz zvaigžņoto debesi, viņš atcerējās šo Dieva apsolījumu, kas viņam tika dots. Dievs Ābrahāmam palīdzēja skaidri redzēt neskaitāmus pēcnācējus zvaigžņu veidā. Un beidzot šis apsolījums sāka piepildīties atbilstoši tam, kā viņš lūkojās zvaigžņotajās debesīs.
Un tagad, īsi pievērsīsim uzmanību Jēkaba dzīvei! 1.Mozus 30:37-39 lasām sekojošo: “Un Jēkabs ņēma svaigus dzinumus no apsēm, mandeļu kokiem un platānu kļavām un izdrāza baltas svītras, atsegdams baltumu, kāds bija rīkstēm. Un šīs rīkstes, kuras viņš bija nomizojis, viņš lika sīklopu priekšā ūdens tvertnēs un dzirdināmās silēs, pie kurām sīklopi nāca dzert, ka tie, nākdami dzert, apietos. Un sīklopi apgājās pār šīm rīkstēm, un tiem atnesās raibi, svītraini un lāsaini jēri un kazlēni”.
Ilgu laiku, kad es lasīju šo Rakstu vietu, es sajutu zināmu sarūgtinājumu savā sirdī, jo man likās šeit rakstītais, pilnīga māņticība. Taču, kad mani apgaismoja Svētais Gars, šī vieta pārvērtās priekš manis vienā lielā mācībā, kuru es iemācījos savā dzīvē. Jēkabs strādāja pie sava tēvoča divdesmit gadu garumā, bet tēvocis visus šos divdesmit gadus mainīja atlīdzību par viņa pūlēm. Visbeidzot, Jēkabs noslēdza beidzamo vienošanos ar savu tēvoci: viņš ganīs viņa avis ar vienu noteikumu, ka viņš sev kā atlīdzību paņems visas avis, kuras ir raibas, svītrainas un lāsainas. Viņa tēvocis bija apmierināts ar šādu norunu, jo uzskatīja, ka tādā veidā Jēkabs ir apmānījis pats sevi, jo pastāvēja pavisam niecīga iespēja, ka rastos raibi, svītraini un lāsaini sīklopi no vienas krāsas sīklopiem. Taču Dievs dāvāja Jēkabam gudrību, kurai pateicoties viņš pilnībā izmainīja savu nākotni.
Jēkabs katru dienu vēroja un skatījās uz kokiem, uz viņu krāsainajiem stumbriem. Pakāpeniski izmainījās viņa priekšstats un apziņa un, visbeidzot, Jēkabs ieraudzīja raibus, svītrainus un lāsainus sīklopus. Dievs paveica brīnumu.
Jēkabs izmainīja savu priekšstatu, caur kuru viņš izmainīja savu nākotni, lūkojoties uz raibajiem koku stumbriem, un tā dēļ Dievs varēja izpaust Savas darbības viņa dzīvē. Dievs izmainīja Jēkaba nākotni ar redzēšanas un sapņu palīdzību. Apustuļu darbos 2:17 ir teikts, ka Svētais Gars, nonākot pār mums, dāvā mums parādības un sapņus: “tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus”.
Deivids Jongi Čo
