Galu galā, no katra cilvēka tiek prasīta pakļaušanās. Vīrs nav atbrīvots no atbildības pakļauties, jo virs viņa atrodas draudzes vecaji (ja viņš ir glābts), viņa priekšnieks vai valde (ja viņš ir priekšnieks). Turklāt no katra vīra tiek prasīta pakļaušanās tieši Kungam. Atcerieties, ka nav nozīmes, vai jūsu vīrs ir glābts vai nē, reiz viņš sastaps vaigu vaigā Jēzu Kristu, lai atbildētu par savu dzīvi!
Pakļaušanās tas ir tāds pats lēmums, kā mīlestība. Tā kā dzīve ne vienmēr ir jauka kā ziedošas rozes, tā arī laulība – tā nav tikai debesu svētlaime. Mums ir jāpieņem lēmums mīlēt laulātais kā labos laikos, tā arī sliktos. Tādā veidā dievbijīga sieva nolemj pakļauties savam vīram, jo viņa ir pieņēmusi lēmumu to mīlēt, kā Jēzu. Vīrs – tas ir viņas līgavainis uz zemes; Jēzus – viņas Līgavainis mūžībā. Ja viņa pakļaujas vienam, tad pakļausies arī otram, parādot pasaulei Dieva mīlestību. Pēteris beidz vienu no savām pārdomām par dievbijīgu laulību ar šādu optimistisku noti: ” Bet beidzot esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, draudzīgi (krievu val.), pazemīgi, neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretim svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību” (1.Pētera 3:8-9).
Vārds “draudzīgi” šajā kontekstā nozīmē mīkstsirdīgi. Mūsu mīlestība vienam pret otru pamudina mūs pakļauties viens otram, jo pakļaušanās nāk no mīlestības, kas ir daļa un rezultāts no tās.
“Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies” (1.Korintiešiem 13:4-8).
Mīlestība ir gatava piekāpties. Tā nav egoistiska, prasīga vai savtīga.
Pretēji tam, iekāre vienmēr balstās uz savām paša vēlmēm un gatava izdabāt tām. “ES” vienmēr tiecos uz to, lai iegūtu vēlamo.
Taču mīlestība, pilnīgi pretēji, nemeklē savu labumu. Tā ir gatava pakļauties. Mīlestību vairāk uztrauc tas, lai rūpētos un darītu labu otram cilvēkam, ar kuru tā ir savstarpējās attiecībās. Un kad sieva pakļaujas vīram, viņa izpauž savu mīlestību kā viņam, tā arī Kungam Jēzum Kristum.
T.D.Džeiks
