Cilvēks, kurš ir atkarīgs no Svētā Gara, zaudē pārliecību par savām spējām. Viņš paļausies tikai uz Visuvarenā neierobežoto spēku. Cilvēks, kas dzīvo Garā, vienmēr uzturēs kontaktu ar savu Kungu gan pūlī, gan jebkurā vietā, kur vien tas atrastos. Viņam nebūs nekā augstāka par svaidījumu, kas bija uz viņa Kungu, kas viņam traucētu darīt sava Kunga darbu. Ja jūs esat Svētā Gara piepildīti, jūs alksiet pēc garīgā ēdiena, kuru jūs atrodat Dieva Vārdā, un jums nebūs citu resursu, kā vien no debesīm. Jūs tikāt ‘”sēdināti” ar Kristu un “augšāmcēlāties ar Viņu” un “Viņš jūs ir sēdinājis debesīs Jēzū Kristū” (Efeziešiem 2:6). Jūsu valoda – debesu valoda; jūsu iedvesmas avots – Kunga griba; Kungs ir apsēdies jūsu dzīves tronī; un jūs skatāties uz lietām no augšas, nevis no lejas uz augšu.
Jēzus atklāsme manai dvēselei caur Svēto Garu ieved mani stāvoklī, kad esmu gatavs, ja vajag, nomirt par to, ko saka Vārds. Trīs ebreju puiši atbildēja ķēniņam: “Uz to mums tev nekas nav jāpaskaidro!” (Daniēla 3:16); un kad Dieva vīrs ir Gara atdzīvināts, tad tāds nebaidās no nekādiem cilvēku draudiem. Ceplis, kas septiņas reizes stiprāk iekurināts, nespēj nodarīt ļaunumu vīram, kas dzird Dieva balsi; lauvas rīkle neaprij vīru, kas atver savus logus, lai sarunātos ar Tēvu. Cilvēki, kas dzīvo Gara svaidījumā, dzīvo pasaulē, bet ir pasargāti no apgānītās pasaules.
Smits Viglsforts
