Attālinoties no Kristus soģa krēsla, es sāku pārdomāt par visu, ko tikko man nācās pārdzīvot. Es piedzīvoju sevī vienlaicīgi godbijīgas bailes un neaprakstāmu prieku. Kaut arī tas mani izaicināja un saplēsa manu sirdi daļās, es jutos vairāk aizsargāts kā jebkad agrāk. Sākumā man nebija viegli, jo biju pilnībā atklāts visu priekšā, nevarēdams apslēpt pat vismazāko domu. Bet kad es atslābinājos un vienkārši uztvēru to kā neizbēgamu situāciju, zinādams, ka tas attīra manu dvēseli, es ieguvu patiesu brīvību. Neiespējamība kaut ko noslēpt noņēma no manis vissmagāko nastu un važas, kas mani saistīja. Man likās, ka es pat elpot varēju tā, kā nekad agrāk.
Jo vairāk es atslābinājos, jo vairāk mans prāts palielināja savas iespējas. Es sāku saprast to sazināšanos, kas notika man apkārt un ko nebija iespējams izpaust ar nekādiem cilvēciskiem vārdiem. Tajā brīdī es atcerējos, kā apustulis Pāvils aprakstīja gadījumu, kad viņš tika parauts trešajās debesīs, kur viņš dzirdēja neizsakāmus vārdus. Tā arī ir šī garīgā sazināšanās, kas daudzkārt pārspēj jebkādu cilvēciskās saziņas formu. Tā ir daudz dziļāka un satur sevī tik daudz domas, ka cilvēciskie vārdi nav spējīgi to nodot. Tā ir sava veida tīra sirds un prāta saziņa vienlaicīgi, un tā ir tik tīra, ka nav iespējama jebkāda nesaprašana.
Kad es skatījos uz kādu zālē, es sāku atcerēties to, par ko viņš domāja, tajā pat laikā arī viņš varēja saprast mani. Kad es paskatījos uz Kungu, es tieši tāpat sāku saprats arī Viņu. Mēs turpinājām lietot vārdus, bet katra vārda nozīme saturēja sevī tādu dziļumu, kādu nav iespējams atrast nevienā, pat vispilnīgākajā skaidrojošā vārdnīcā. Mans prāts ieguva tādu brīvību, ka tā spējas daudzkārt palielinājās. Neviena no manām iepriekšējām pieredzēm pat nelīdzinājās tam, ko es piedzīvoju šajā brīdī.
Bija skaidri redzams, ka Kungs, tāpat arī es, priecājas par iespēju sazināties ar mani tādā veidā. Nekad agrāk es nesapratu tik dziļi, ko nozīmē Viņam būt Dieva Vārdam. Jēzus ir Dieva sazināšanās veids ar Viņa radību. Viņa vārdi – tas ir gars un dzīvība, un to nozīme un spēks daudz vairāk pārsniedz mūsu zemišķo sapratni. Cilvēciskie vārdi ir ļoti virspusēja saziņas forma garā. Dievs mūs radīja, dodot spēju sazināties tādā līmenī, kas ir daudz pārāks visiem cilvēciskajiem vārdiem. Bet grēkā krišanas dēļ un Bābeles troņa traģēdijas rezultātā mēs zaudējām šo iespēju. Mēs nevaram kļūt par tādiem, kas bijām radīti, kamēr no jauna neatgūsim šo iespēju. Sasniegt to var tikai tad, kad mēs iegūsim brīvību Viņa klātbūtnē.
Es sāku saprast, ka tajā brīdī, kad Ādama grēks lika viņam slēpties no Dieva, notika kaut kas šausmīgs. Tika izkropļots tas, kā dēļ tika radīts cilvēks, un kopā ar to spēcīgi pazeminājās viņa intelektuālās un garīgās spējas. To ir iespējams atjaunot tikai tad, kad mēs iziesim no saviem “aizsegiem”, atklājot sevi Dieva priekšā, un viens otra priekšā, un kļūsim patiesi “caurspīdīgi”. Mēs pārvēršamies Viņa līdzībā tikai tad, kad redzam Kunga godību ar “neaizsegtu seju”. Apsegi un plīvuri – mūsu centienu rezultāts paslēpties.
Kad pēc Ādama grēkā krišanas Kungs viņam jautāja, kur viņš ir, tas bija pats pirmais Dieva jautājums cilvēkam. Un tas ir pats pirmais jautājums, uz kuru mums ir jāatbild, ja gribam saņemt pilnīgi atjaunotas attiecības ar Dievu. Protams, Kungs zināja, kur atradās Ādams. Tas jautājums izskanēja Ādama dēļ un kļuva par sākumu tam, ka Dievs meklē cilvēku.
Glābšanas būtība – Dievs meklē cilvēku, nevis cilvēks meklē Dievu. Kad mēs spēsim pilnībā atbildēt uz šo jautājumu, apzinoties, kur mēs atrodamies attiecībās ar Dievu, tad mēs pilnībā tiksim atjaunoti ar Viņu. Atbildi uz šo jautājumu mēs varam sniegt vien tad, kad būsim Viņa klātbūtnē.
Tas kļuva par centru visiem maniem pārdzīvojumiem Kristus soģa krēsla priekšā. Kungs jau zināja visu, ko vien varēja zināt par mani. Viss notika manis paša dēļ, lai es spētu uzzināt, kur es atrodos. Tas notika tā dēļ, lai izvestu mani no “aizsega” un pārvestu mani no tumsas gaismā.
Es arī sāku saprast to, cik spēcīgi Kungs vēlas būt vienots ar savu tautu. Visā šajā soda proces laikā Viņš necentās darīt tā, lai es redzētu kaut ko labu vai kaut ko sliktu, bet lai es to ieraudzītu vienotībā ar Viņu. Kungs mani meklēja vairāk, nekā es meklēju Viņu. Viņa tiesa mani atbrīvoja, un Viņa tiesa pār pasauli atbrīvos šo pasauli.
Riks Džoiners
