Es atvēru acis. Gudrība joprojām turēja mani aiz pleciem. “Es esmu pati lielākā dāvana, kas tev dota par tavu darbu, – teica viņa. – Es tev rādīšu ceļu un turēšu tevi uz tā, bet tikai mīlestība palīdzēs tev palikt uzticamam. Augstākā gudrība ir tajā, lai mīlētu Kungu”.
Tad Gudrība mani palaida vaļā un gāja izejas virzienā. Es negribot, tai sekoju. Es atcerējos priecīgo uztraukumu kaujā un kāpšanu kalnā. Tas bija aizraujoši, bet nekādi nespēja līdzināties Kunga klātbūtnei un tā pielūgsmei, kuru es tikko piedzīvoju. Lēmums pamest šo vietu bija pats lielākais upuris, kādu jebkad esmu pienesis. Tad es atcerējos, kādas izmaiņas notiek manī iekšienē, brīnoties, kā es varēju par to tik ātri aizmirst. Es sāku domāt par to lielo kauju, kura plosījās manī: starp to, ko es redzu ar savām fiziskajām acīm, un to, ko es redzu ar savu sirdi.
Es gāju nedaudz ātrāk un nokļuvu blakus Gudrībai: “Es lūdzu 26 gadus par to, lai tiktu parauts trešajās debesīs, kā tas bija ar Pāvilu. Šīs arī ir trešās debesis?” – jautāju es.
“Tu redzēji vien nelielu daļu, – atbildēja viņa, – bet ir daudz vairāk”.
“Vai man tiks ļauts redzēt vairāk?” – jautāju es.
“Tu redzēsi daudz vairāk. Es arī vedu tevi tur, kur tu ieraudzīsi daudz vairāk”, – atbildēja viņa.
Es sāku domāt par Atklāsmes Grāmatu. “Vai Jāņa atklāsme bija daļa no trešajām debesīm?” – jautāju es.
“Daļa no Jāņa atklāsmes patiešām apraksta trešās debesis, bet lielākā daļa attiecas uz otrajām debesīm. Pirmās debesis bija cilvēka krišanai. Otrās debesis – tā ir garīgā sfēra ļaunuma valdīšanas laikā uz zemes. Trešās debesis nāks tad, kad Tēva mīlestība atkal iegūs zemi caur tava Ķēniņa starpniecību”.
“Kādas bija pirmās debesis?” – es uzdevu nākamo jautājumu, izjūtot dīvainu augstumu visā ķermenī.
“Gudri būtu par to tagad nedomāt, – atbildēja mana ceļa biedrene ar pieaugošu nopietnību, par cik mans jautājums, likās, uztrauca viņu. – Gudrība ir tajā, lai meklētu iepazīt trešās debesis. Pastāv tik daudz visa kā, ko tev vajadzētu uzzināt par trešajām debesīm, un tieši trešās debesis, valstību, tev ir jāsludina šajā dzīvē. Nākamajos laikmetos tu uzzināsi par pirmajām debesīm, bet tagad nav labuma tajā, lai daudz domātu par to”.
Es nolēmu, ka ir vērts atcerēties to nepatīkamo aukstumu, kuru es tikko izjutu, un Gudrība pamāja ar galvu piekrītot, apstiprinot manu domu. “Cik brīnišķīga ceļa biedrene man ir! – Iesaucos es, par cik mana sirds piepildījās ar dziļu pateicības sajūtu Tam Kungam par šādu eņģeli. – Tu patiešām spēsi mani noturēt uz pareizā ceļa?”.
“Protams”, – atbildēja viņa.
Nešaubīgi, es jutu mīlestību, kas nāca no šī eņģeļa, un tas bija neierasti, par cik līdz šim brīdim es nejutu to no citiem eņģeļiem, kuri izrādīja rūpes vairāk pienākuma, nevis mīlestības pēc. Gudrība atsaucās uz manām domām, it kā es tās balsī būtu izrunājis.
“Gudrība ir tajā, lai mīlētu. Es nebūtu Gudrība, ja nemīlētu tevi. Tāpat gudrība ir tajā, lai redzētu Dieva laipnību un bardzību. Gudri mīlēt Viņu un bīties no Viņa. Tu esi maldos, ja dari savādāk. Tā ir nākošā mācību stunda, kuru tev vajadzētu iziet”, – teica viņa ar neparastu nopietnību.
“Bet es zinu to un esmu mācījis to daudz reizes”, – atbildēju es, pirmo reizi sajūtot, ka iespējams, Gudrība ne pavisam nepazīst mani.
“Es biju tava ceļa biedrene ļoti ilgu laiku un zinu tavas mācība, – atbildēja Gudrība, – taču tagad tev ir jāiemācās tas, ko nozīmē dažas no tavām mācībām. Kā, piemēram, tu daudz reizes runāji: “Pie taisnīguma ved nevis ticība prātā, bet ticība sirdī”.
Es atvainojos, nokaunējies, ka apšaubīju Gudrību. Viņa mīloši pieņēma manu atvainošanos. Un tad es sapratu, ka šaubījos viņā lielāko savas dzīves daļu, kā rezultātā saņēmu daudzums traumas.
Riks Džoiners