“…Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi – aizmirst pats par sevi, pazaudē no sava redzes loka pats sevi un savas intereses – , lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ. Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs (Marka 8:34-35, paplašinātais tulkojums).
Kad Jēzus teica šos vārdus, Viņš ne tikai deva mums recepti, kā nokļūt debesīs. Viņš mums teica, kā dzīvot teicamu dzīvi šeit uz zemes.
Redziet, ir augstāka dzīve, kuru mēs varam dzīvot tieši šeit, tieši tagad. Bet lai tā būtu, mums ir jāatsakās no tā dzīves veida, pie kā lielākā daļa no mums ir pieraduši. Iespējams, mums būs jāatstāj tās lietas un tās nodarbes, uz ko mēs tik ļoti tiecamies. Bet mums ir jānosakņo savas sirdis darīt to, ko no mums vēlas Dievs.
Tieši to darīja Jēzus. Viņš nedzīvoja Sev pašam. Viņš pilnībā dzīvoja Dievam. Viņš darīja tikai to, ko teica Viņam Tēvs – un Viņš dzīvoja pilnīgā uzvarā.
Mums ir laiks saprast, ka mēs jaunpiedzimstam ne tikai tā dēļ, lai izglābtos no elles. Mūsu mērķis ir tajā, lai izpatiktu Dievam, veltījot savas dzīves tam, lai piepildītu Viņa vēlmes. Lai mēs būtu īpaši dārgakmeņi šeit uz zemes un darītu to, ko Viņš mums saka. Pirmkārt, mums jāatdod sevi Viņam un jādzīvo sadraudzībā ar Viņu. Jāpavada pietiekoši daudz laika kopā ar Viņu, lai dzirdētu Viņa balsi un paklausīgi atbildētu tai.
Tikai tā rīkojoties mēs būsim patiešām pilnīgi. Tikai tā rīkojoties mēs varēsim dzīvot to augstāko dzīvi, uz kuru tā tiecamies.
Glorija Koplenda
