Tajā ir lūgšanas būtība.
Kad jūs pieņēmāt Kristu, jūs kļuvāt par daļu no Dieva ģimenes, par vienu no Viņa bērniem. Tagad jūs varat saukt Dievu par savu Tēti, bet Viņš jūs sauks par Saviem bērniem (2.Korintiešiem 6:18; Galatiešiem 4:6-7).
Viņš vēlas pavadīt laiku ar jums, kā visi labi vecāki grib pavadīt laiku ar saviem bērniem (1.Korintiešiem 1:9; 1.Jāņa 1:3).
Lūgšana – tas ir laiks, kas pavadīts vienatnē ar Tēvu, Kurš vienmēr gaida šos dārgos sadraudzības mirkļus ar jums (1.Pētera 3:12).
Atrodiet ērtu laiku un norobežotu vietu, kur nekas jūs netraucēs. Jēzus cēlās agri no rīta un lūdza (Marka 1:35). Turklāt ir labi arī lūgt pirms dodies gulēt (Psalmi 55:18).
Kad es biju pusaudzis un dzīvoju fermā, es lūdzu klētī, pie upes, mežā, uz lauka.
Kopš mēs apprecējāmies ar Deiziju, mēs katru dienu cēlāmies sešos no rīta. Mēs veltījām divas stundas lūgšanai, Bībeles studēšanai un fiziskajiem vingrinājumiem. Es ar pārliecību varu teikt, ka lūgšana ir rezultatīva.
Es dzirdēju brīnišķīgus vārdus: “Ģimene, kas kopā lūdz, arī kopā paliek”. Kad jūs iemācīsieties par visu runāt ar Dievu, stāstot Viņam par savām problēmām, vajadzībām un vēlmēm, Viņam vienmēr būs atbilde, risinājums un līdzekļi, lai palīdzētu jums. Jūs būsiet pārsteigti par tiem panākumiem, kuri atnāks kā rezultāts jūsu lūgšanām (Psalmi 91:15). Ne ar ko nedrīkst aizvietot regulāras sadraudzības laiku ar mūsu Tēvu.
T.L.Osborns