“Tā Jēzus runāja un, Savas acis uz debesīm pacēlis, sacīja: “Tēvs, Mana stunda ir nākusi: apskaidro Savu Dēlu, lai Dēls apskaidro Tevi. Itin kā Tu Viņam esi devis varu pār visu miesu, lai Viņš visiem, ko Tu Viņam esi devis, dotu mūžīgo dzīvību. Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu” (Jāņa 17:1-3). Tā nav maza lieta – nonākt sadraudzībā ar Tēvu caur Jēzu Kristu. Gars, kas ir jūsos, ne tikai nogalina jebkuru svešu spēku, bet parāda mums mūsu priekšrocības un noved mūs ticībā uz to, ka mēs varam pieprasīt visu, kas mums nepieciešams. Tajā brīdī, kad cilvēks atzīst Kristu, viņš tiek darīts par Debesu mantinieku. Bet Gars pakāpeniski pārveido viņu pēc Dieva Dēla tēla, un šis ir tāds attēls, kurā mēs varam stingri skatīties Tēvam sejā un redzēt, ka viss, ko lūdzam, tas notiek.
“Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar Viņu ciešam, mēs līdz ar Viņu tiksim arī apskaidroti. Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums” (Romiešiem 8:17-18). Godība nepastāv tikai tāpēc, lai kādreiz kļūtu atklāta: tā jau ir mūsos. Mēs maināmies no godības uz godību. Es gribu, lai jūs saprastu, ka Gars, kurš Jēzu piecēla no mirušajiem, mājo jūsu mirstīgajās miesās un dara jūs par dēliem.
Mums ir jābūt līdzīgiem Viņam tā dēļ, lai redzētu Viņu tādu, kāds Viņš ir. Tas nenozīmē, ka mūsu sejām ir jābūt tādām pašām, kā Jēzum, bet mums ir jābūt tam pašam Garam, kas ir Viņam. Kad cilvēki paskatīsies uz mums un ieraudzīs godību, viņi teiks: “Jā, šis ir tas pats Gars”. Tas ir tāpēc, ka viņi redzēs Jēzus Kristus godības atspulgu. Mīļie , mēs izmainīsimies. “Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā” (Romiešiem 8:19). Katram no mums, kurš ir dzimis no Dieva un sevī ir Svētā Gara spēks, ilgojas pēc apstiprinājuma, ka esam dēla statusā.
“Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes. Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu – Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu” (Romiešiem 8:22-23).
Smits Viglsforts
