Dievs mums dod vārdus, kuri strādā mūsu labā. Dievs vienmēr ir nomodā par izteiktajiem svētību vārdiem, kuri iziet no mūsu mutēm, un Viņš uzrauga, lai šie vārdi kļūtu darbīgi un atnestu augļus. Pamatojoties uz to, mums vienmēr ir jāsvētī apstākļi, lai Dievs iegūtu iespēju izpaust Savu spēku.
Lūk, ko rakstīja Emmets Foks par svētības vārdu spēku: “Svētī lietu, un tā svētīs tevi: Ja nolādēsi to, tā nolādēs tevi. Ja tu izrunāsi lāstu pār kāda dzīvi, tad šis lāsts atgriezīsies pie tevis un sāpinās tevi. Ja tu svētīsi esošo situāciju, tā zaudēs spēku nodarīt tev kaitējumu, un pat ja tā nodarīs īslaicīgas ciešanas, tad pakāpeniski šīs bēdas nogludināsies, ja tu patiesi svētīsi to. Turklāt, šī situācija pārvērtīsies par svētību”.
Kad jūs svētījat, jūs iegūstat spēju iemantot svētības. Bībele saka 1.Pētera 3:9: “Neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretim svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību”.
Ja jūs svētījat valsti, Dievs jūs svētīs ar to pašu svētību, ar kuru jūs svētījat valsti. Bībele 1.Mozus 12:1-3 mums apsola sekojošo: “Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis”.
Dievs skaidri apsolīja Ābrahāmam: “Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād”. Tā vienmēr ir bijis visā cilvēces vēsturē: valstis, tautas, kuras zaimoja ebreju nāciju, nonāca zem lāsta un gāja bojā. Taču Dieva tauta – ebreji – ir pastāvējuši visas tūkstošgades”
Dieva apsolījumi ir uzticami un taisnīgi: ja mēs svētījam izraēliešus un viņu valsti, Dievs mūs svētīs ar tādu pašu proporciju, ar kādu mēs svētījām Izraēlu. Tāpēc Dieva Vārds mūs aicina svētīt Izraēlu, lūgt par mieru Izraēlā un svētīt visu ebreju tautu, lai Dievs varētu izpildīt Savu daļu priekš mūsu zemes.
Dāvids Jongi Čo