Es esmu kalpošanā kopš 1934.gada. Un gribētu jums izstāstīt, ko es esmu iemācījies par tā godāšanu, kuru Dievs ir iecēlis mācītāja kalpošanā. Tie nav mani apsvērumi. Tas nav citu cilvēku stāstītais. Tas ir tas, ko es zinu. Jums ir jāizlasa mācītāju kalpošanas un jāciena cilvēks, kurš to nes, jo tie, kuri tā rīkojas, būs veiksmīgi dzīvē!
Apustulis Pāvils saka, ka strādnieks ir savas algas cienīgs (1.Timoteja 5:18). Citiem vārdiem runājot, vispirms mums ir jārūpējas par to, vai mācītājs ir pietiekami finansiāli nodrošināts.
Mēs Galatiešiem 6:6 lasām: “Bet tas, kas mācās to vārdu, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca”.
Ievērojiet, kas ir uzrakstīts septītajā pantā: “Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus”. Ļoti bieži šis pants tiek izrauts no konteksta.
Piemēram, evaņģēlists var šo pantu izmantot sludinot grēciniekiem.
Bet šis pants tika uzrakstīts priekš Draudzes! Pāvils uzrakstīja šo vēstuli, lai to lasītu visās draudzēs Galatijā. Viņš saka kristiešiem: “Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus”. Sēja un pļauja šeit tiek izmantota kontekstā ar sesto pantu, kur ir teikts, ka mums ir jādod tam, kurš māca Vārdu.
Es ievēroju, ka draudzes, kuras dod kalpotājiem, vienmēr ir uzplaukušas. Tās uzplaukst, jo sēj taisnības sēklu.
Kenets Heigins
