Es zinu, ka tas ir pretrunā ar reliģiskajām tradīcijām, bet Dievs nav pret to, lai kristieši izmantotu ticību materiālo lietu saņemšanai. Tieši otrādi! Viņš ir Tas, Kurš teica mums to darīt. Viņš ne tikai saista ticību un lietas kopā Ebreju 11:1, Viņš 2. pantā saka, ka tieši ticībā “tēvi saņēmuši liecību”.
Ko tas mums atklāj? Tas mums runā par to, ka tad, ja mēs gribam saņemt labu rezultātu Dieva priekšā, mēs to nespēsim saņemt, staigājot neticībā. Mēs to varēsim saņemt, rīkojoties ticībā tāpat, kā to darīja bībeliskie varoņi…un tāpat, kā to dara Pats Dievs.
Mēs runājam par To, Kurš izmanto ticību tam, lai ietērptu lietas būtībā. Dievs tajā ir meistars. Tieši tā Viņš radīja visumu.
Atbrīvojot vārdus, kas piepildīti ar ticību, Viņš radīja fizisko pasauli: “…ka no neredzamā cēlies redzamais.” (Ebrejiem 11:3) Tieši Dieva ticība radīja zemes putekļus, no kuriem Viņš radīja mūsu ķermeņus. Viņa ticība radīja kokus, putnus, dzīvniekus un visas pārējās dabīgās lietas, kuras atrodas uz zemes.
Padomāsim par to! Viss apkārt – ēdiens, kuru jūs ēdat, māja, kurā jūs dzīvojat, krēsls, kurā jūs sēžat, – tas viss sastāv no elementiem, kuri sāka pastāvēt Dieva ticības vārdu rezultātā, bet tagad Viņš jums ir devis Savu Vārdu, lai jūs to varētu izmantot tāpat kā Viņš. Lai jūs tajā varētu ielikt savu sirdi, savu muti, un lai tas iegūtu būtību, esamību.
Dieva Vārds nostrādās jums tieši tāpat, kā tas nostrādāja Viņam! Lai gan tieši jūs to runāsiet, tas tāpat kā iepriekš paliks Viņa Vārds, kā Viņš ir teicis Jesajas 55:10-11: “Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.”
Jūs redzat ciklu, kurš aprakstīts šajos pantos? Tas sākas ar to, ka Dievs mums sūta Savu Vārdu kā lietu no debesīm. Viss turpinās ar to, ka mēs šo Vārdu pieņemam savā sirdī, kur tas aug un nes augļus. Pēc tam, kad mēs atgriežam Dieva Vārdu, runājot to ticībā, šis Vārds īsteno to, kā dēļ Dievs to sūtīja, un cikls noslēdzas.
Tā ir viena no lielākajām ticīgā svētībām. Jums ir jaunpiedzimusi sirds, kura ir radīta, lai tajā mājotu Dieva Vārds. Kad jūs ielikāt Viņa Vārdu savā sirdī, šī vārda sēklas spēks tika atbrīvots mūsos, un atnāca ticība. (Romiešiem 10:17) Pēc tam jūs šo ticību izpaužat ar muti, un tā kļūst par būtību, un Dieva Vārds kļūst par redzamu realitāti šajā fiziskajā pasaulē. Visa jūsu dzīve ir atkarīga no tā, ko jūs ieguldāt savā sirdī! Tas mērs, atbilstoši kuram jūs savu sirdi glabājat piepildītu ar Dieva Vārdu, noteiks to, vai jūs staigāsiet uzvarā vai sakāvē, vai jūs baudīsiet debesu dienas uz zemes vai pilnīgi citas dienas. Lūk, kāpēc Dievs Salamana pamācībās 4:20-23 teica: “Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī! Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī! Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!”
Glorija Koplenda
